Arisa — MI prasmju vajadzību analīze (2023. gads)

Mākslīgā intelekta (MI) joma pēdējos gados ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi un pārveidi, radikāli mainot dažādas nozares un veidojot tehnoloģiju nākotni. MI izaugsme nav bijusi tikai eksponenciāla, ko virza skaitļošanas jaudas attīstība, lielo datu pieejamība un sasniegumi mašīnmācīšanās algoritmos. Mākslīgais intelekts var būtiski ietekmēt plašu dažādu lomu un funkciju klāstu dažādās nozarēs, jo mākslīgā intelekta sistēmas tagad spēj veikt sarežģītus uzdevumus, kas kādreiz bija vienīgi cilvēka izlūkošanas jomā.

MI tirgus strauji paplašinās, un prognozes liecina, ka turpmākajos gados tas sasniegs vēl nepieredzētu līmeni. MI izaugsme sniedz organizācijām daudzas iespējas ieviest jauninājumus, uzlabot efektivitāti un sniegt jaunus pakalpojumus. Tomēr tas rada arī svarīgus apsvērumus attiecībā uz ētiku, pārredzamību un atbildīgu mākslīgā intelekta izstrādi. Atzīstot mākslīgā intelekta pārveidojošo potenciālu, Eiropas Savienība ir spērusi nozīmīgus soļus, lai veidotu MI tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un regulējumu. ES politikas iniciatīvu mērķis ir nodrošināt ētisku un uzticamu MI, vienlaikus veicinot inovāciju un konkurētspēju. Mākslīgajam intelektam būtu jāapzina aizspriedumi un jāizglīto cilvēki par līdztiesību neatkarīgi no rases, krāsas, izcelsmes, dzimuma, vecuma, valodas, reliģijas, politiskajiem uzskatiem, dzimšanas vai invaliditātes ekonomiskā vai sociālā statusa vai jebkādiem citiem cilvēktiesību aizsargātiem pamatiem.

ES finansētā ARISA projekta kontekstā “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzībuanalīzes ziņojuma” mērķis ir gūt visaptverošu izpratni par MI nepieciešamajām prasmēm Eiropas tirgū. Ziņojuma mērķis ir izveidot pamatu MI prasmju stratēģijai Eiropai, kas tiks izstrādāta ARISA projekta nākamajā posmā un kas palīdzēs apmierināt apzinātās vajadzības pēc prasmēm. 

Galvenie šīs vajadzību analīzes varianti ir sākumpunkts diskusijai par MI prasmju stratēģiju. Galvenie secinājumi par uzdevumiem, kam nepieciešamas MI prasmes, ir šādi:

• MI praktiķulomas visvairāk ir vajadzīgas datu zinātniekiem, datu inženieriem un jo īpaši mašīnmācīšanās inženieriem, tostarp NLP inženieriem un datorvīzijas inženieriem.
• Jauna loma, kam steidzami jāpievērš uzmanība, ir tūlītējs inženieris.
• Rodas arīMI pārvaldības un atbalsta uzdevumi, un ir visvairāk prognozēta vajadzība pēc mākslīgā intelekta strategistiem, MI ētikas speciālistiem un MI kvalitātes kontrolieriem.
• Organizatoriskajiem lēmumu pieņēmējiem, piemēram, uzņēmumu vadītājiem un vidēja līmeņa vadībai, un politikas veidotājiem ir vajadzīgas pamata zināšanas un prasmes MI jomā.
• Politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji paļaujas uz MI konsultantiem, kas apvieno padziļinātas zināšanas un prasmes mākslīgā intelekta jomā ar speciālajām zināšanām par politiku vai uzņēmējdarbību.
• Šie konstatējumi var palīdzēt ESCO profesionālajām lomām, ierosinot pievienot (vai grozīt) lomas.

Galvenie secinājumi par MI speciālistu prasmju vajadzībām un politikas veidotāju un lēmumu pieņēmēju vajadzību pēc MI prasmēm ir šādi:

• Katrai MI profesionālajai lomai (piemēram, datu zinātniekam, mašīnmācīšanās inženierim) ir savs īpašs tehnisko prasmju kopums, kas var arī atšķirties atkarībā no AI profesionāļa konkrētā konteksta.
• Katrai MI profesionālajai lomai ir vajadzīgs arī prasmju kopums transversālos jautājumos (piemēram, ētika, drošība), vispārīgās prasmes (piemēram, problēmu risināšana) un prasmes par darbību organizācijās.
• Politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem ir vajadzīgas pamata zināšanas un prasmes MI jomā, tostarp pamata terminoloģija un prakse, MI ētika un tiesību akti un noteikumi.
• MI konsultantiem ir vajadzīgas MI konsultāciju prasmes, kas aptver, piemēram, MI riska pārvaldību, MI atbilstību, MI stratēģiju un MI īstenošanu.
• Lai Eiropa virzītos uz priekšuMI jomā, steidzami jāpievērš uzmanība gan pamata zināšanām un prasmēm MI jomā, gan mākslīgā intelekta konsultāciju prasmēm.