Reaģēt uz ES aicinājumu pēc kiberdrošības prasmēm

Strauji mainīgajā digitālajā pasaulē uzdevums tagad ir atbalstīt iedzīvotāju, organizāciju un procesu paradumu maiņu, kas vajadzīga, lai pārvarētu šo nebūtisko vidi, kura daudziem no mums joprojām nav zināma. Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) mērķis ir atbalstīt jaunu domāšanas veidu, kā saglabāt drošību šajā jaunajā digitālajā laikmetā.

Šajā sakarā ENISA organizē Eiropas kiberdrošības mēnesi (ECSM), ko atbalsta Eiropas Komisija un dalībvalstis. ECSM ir ikgadēja kampaņa, kuras mērķis ir veicināt kiberdrošību iedzīvotāju un organizāciju vidū. Tas nodrošina aktuālu digitālās drošības informāciju, izmantojot izpratnes veicināšanas pasākumus un labas prakses apmaiņu. 

Kiberdrošība joprojām ir dinamisks process, kurā sarežģītu uzbrukumu iespējas var kaitēt sabiedrībai un organizācijām. Lai reaģētu uz šiem apdraudējumiem, kiberdrošības eksperti ir būtiska ekosistēmas daļa, kas izstrādā un īsteno risinājumus, lai saglabātu mūsu infrastruktūru un datu drošību no incidentiem un kiberuzbrukumiem.  

“Statistika par situāciju darba tirgū liecina, ka Eiropā pašlaik trūkst aptuveni 160 tūkstošu kvalificētu kiberdrošības ekspertu.”

 

Kā novērst prasmju trūkumu un speciālistu trūkumu?

ES Kiberdrošības aģentūra cieši sadarbojas ar ekspertiem no visas ES, lai izstrādātu Eiropas kiberdrošības prasmju satvaru. Šīs sistēmas mērķis ir panākt vienotu izpratni par darba tirgū vajadzīgajām lomām, kompetencēm, prasmēm un zināšanām un to atzīšanu. Šādas zināšanas palīdzēs iedzīvotājiem gūt skaidru izpratni par mācību iespējām un prasmēm, kas viņiem vajadzīgas konkrētās profesijās, kā arī izlemt par viņu turpmāko karjeru. 

Aģentūra uzsāka vairākas iniciatīvas, lai mudinātu jaunās paaudzes veidot karjeru kiberdrošības jomā. Kiberdrošības augstākās izglītības datubāze (CyberHEAD)ir tiešsaistes datubāze, kas izveidota, lai palīdzētu studentiem atrast augstākās izglītības kursus. Potenciālie studenti, kurus interesē kiberdrošība, var izmantot datubāzi, izmantojot tiešsaistes portālu, lai meklētu programmas, pamatojoties uz savām prasībām, piemēram, atrašanās vietu, grādu, valodu, formātu un maksu. Tas palīdz popularizēt visas augstākās izglītības programmas kiberdrošības jomā, kas pieejamas visā ES. 

Aģentūra arī organizē Eiropas kiberdrošības problēmu (EOTK), kurā atlasīti jaunie talanti tiekas, lai satiktos, sadarbotos un konkurētu kiberdrošības konkursā. Šis konkurss ir viens no daudzajiem konkursiem, ko organizē gan valsts, gan starptautiskā līmenī. ENISA nākamgad rīkos pirmo starptautisko kiberdrošības problēmu Atēnās un pašlaik piedalās apmācībā “EU”. Šie pasākumi jauniešiem, kurus interesē karjera kiberdrošības jomā, dod iespēju pārbaudīt savas prasmes. Tas ir arī viens no veidiem, kā ENISA palīdz dalībvalstīm veidot kiberdrošības spējas, kas tām būs vajadzīgas nākotnē. 

Vai kiberdrošība ir tikai speciālistiem domāta tēma? 

Lai gan tehniskajiem ekspertiem ir vajadzīga īpaša inženierzinātne, kiberdrošība ir daudzdisciplīnu temats. Tāpēc kiberdrošības darbaspēkam ir vajadzīgas arī organizatoriskās, regulatīvās un sociālās prasmes un kompetences. Komanda ar papildu prasmēm būs labāk sagatavota drošu kiberdrošības risinājumu izstrādei.  

Turklāt arī citās darbvietās ir nepieciešamas dažādas prasmes un kompetences kiberdrošības jomā. Jūs varat būt kiberdrošības eksperts, kā arī jurists, politikas veidotājs vai inženieris. 

“Izglītība ir jāuzskata par pamatu, lai visiem digitālā tirgus dalībniekiem būtu kopīga izpratne par kiberdrošību.”

 

Vai simulācija var palīdzēt attīstīt un pilnveidot prasmes kiberdrošības jomā? 

Zināšanas kiberdrošības jomā pastāvīgi pilnveidojas. Tādēļ, ņemot vērā strauji augošās tehnoloģijas un IKT sistēmu un pakalpojumu pieaugošo uzbrukumu, ekspertiem ir pastāvīgi jāuzlabo prasmes. Efektīvs mehānisms šīs problēmas risināšanai ir kiberjomas: karadarbības veids, kurā procedūras, tehniskos elementus un koordinācijas pasākumus var īstenot praksē un analizēt. 

Kibereiropa ir vēl viena ENISA pamatiniciatīva. Tā ir simulācija liela mēroga kiberdrošības incidentiem, kas kļūst par kiberkrīzi. Mācībās var analizēt progresīvus tehniskās kiberdrošības incidentus, kā arī risināt sarežģītas darbības nepārtrauktības un krīzes pārvarēšanas situācijas. Ņemot vērā scenārijus, kuru pamatā ir reālās dzīves notikumi, tas dalībniekiem piedāvā elastīgu mācību pieredzi. 

“Balstoties gan uz indivīdu, gan organizāciju vismodernākajām kompetencēm un spējām, ENISA mērķis ir izveidot uzticamu un kiberdrošu Eiropu.”

***

Par Juhan Lepassaar 

Lepassaar kungs sāka pildīt ENISA izpilddirektora pienākumus 2019. gada 16. oktobrī. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze darbā ar Eiropas Savienību un tās iekšienē. Pirms pievienošanās ENISA viņš sešus gadus strādāja Eiropas Komisijā, tostarp par digitālo vienoto tirgu atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka Andrus Ansip biroja vadītāja amatā. Pildot šos pienākumus, viņš arī vadīja un koordinēja Kiberdrošības akta sagatavošanu un sarunas par to. 

Lepassaar sāka karjeru ES lietās Igaunijas valdības birojā, kas piecus gadus bija ES koordinācijas sistēmas vadītājs un premjerministra ES padomnieks. 

Par ENISA

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA), kas izveidota 2004. gadā, ir Savienības aģentūra, kuras uzdevums ir panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Eiropas Savienībā. 2019. gadā ar Kiberdrošības aktu nostiprināta aģentūra ir pilnvarota sniegt ieguldījumu ES kiberpolitikā, uzlabot IKT produktu, pakalpojumu un procesu uzticamību ar kiberdrošības sertifikācijas shēmām. ENISA sadarbojas ar dalībvalstīm un ES struktūrām, un darbības, kurās tā iesaistās, ir izstrādātas, lai palīdzētu Eiropai sagatavoties nākotnes kiberdraudiem.  

ENISA sadarbojas ar ieinteresētajām personām, lai stiprinātu uzticēšanos savienotajai ekonomikai, palielinātu Savienības infrastruktūras noturību un galu galā saglabātu Eiropas sabiedrības un iedzīvotāju digitālo drošību. 

© ENISA