Beļģija: digitālo prasmju momentuzņēmums

Ievešana

Beļģija Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2022. gada izdevumā ierindojas 13. vietā no 27 ES valstīm cilvēkkapitāla jomā, un vērtējums ir 48,7 (ES vidējais rādītājs 45,7). To Beļģijas iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir digitālās pamatprasmes, un to, kuriem ir padziļinātas digitālās prasmes, ir salīdzināms ar ES vidējo rādītāju, proti, attiecīgi 54 % un 26 % iedzīvotāju. Tas ir tikai nedaudz labāks nekā ES rādītājs attiecībā uz personām, kurām ir vismaz pamata digitālā satura radīšanas prasmes (67 % salīdzinājumā ar 66 %). Aptuveni trešdaļa Beļģijas uzņēmumu piedāvā IKT apmācību saviem darbiniekiem. Lai gan tas ir lielāks par ES vidējo rādītāju, šis īpatsvars kopš 2019. gada ir samazinājies. IKT speciālistu īpatsvars Beļģijā nedaudz pārsniedz ES vidējo rādītāju (5,6 % salīdzinājumā ar 4,5 %), un valstī ir arī lielāks IKT speciālistu īpatsvars.

Digitalizācija Flāmu uzņēmumos, 2021. gada uzņēmējdarbības apsekojuma ziņojums tika publicēts 2023. gada maijā. SERV/Inovācijas un darba fonds ik pēc trim gadiem veic uzņēmējdarbības apsekojumu, kurā piedalās vairāk nekā tūkstotis uzņēmumu un organizāciju no Flandrijas un holandiešu valodā runājošās Briseles. Rezultāti sniedz unikālu perspektīvu par to, kā uzņēmumi veido savu kompetences politiku, kā arī to, kā tie risina jautājumus saistībā ar digitalizāciju, personāla elastīgu izvietošanu un koronavīrusa krīzes sekām. 2023. gada maijā publicētajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta digitalizācijai. Uzņēmumi Flandrijā arvien vairāk tiek pārliecināti par klātbūtnes tiešsaistē nozīmi. Vairāk nekā deviņiem no desmit uzņēmumiem (92 %) ir tīmekļa vietne vai tie darbojas sociālajos medijos, un ceturtā daļa no visiem uzņēmumiem (26 %) pārdod savus produktus vai pakalpojumus tiešsaistē. Digitālā prombūtne kļūst arvien retāka. 2018. gadā 18 % uzņēmumu trūka tīmekļa vietnes vai tīmekļa veikala; līdz 2021. gadam tas samazinājās līdz 8 %. Tajā pašā laikposmā to uzņēmumu īpatsvars, kuri apvieno tīmekļa vietni un tīmekļa veikalu, palielinājās no 15 % līdz 25 %.

Lai atspoguļotu mainīgo globālo vidi, 2014. gadā tika izveidota un atsākta pirmā Beļģijas Nacionālā digitālo prasmju un darbvietu koalīcija. Daudzpusējā ieinteresēto personu partnerība ir vērsta uz digitālo prasmju trūkuma novēršanu, un tās mērķis ir uzlabot iedzīvotāju un darba ņēmēju prasmes un pārkvalificēties, lai veicinātu prasmju attīstību visiem un ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi. Valstu un reģionālie akadēmisko aprindu, izglītības, rūpniecības, publiskā sektora un bezpeļņas sektora pārstāvji tiek aicināti piedalīties ar vērtīgu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka Beļģija pievienojas Eiropas centieniem gūt labumu no digitalizācijas. Digiskills Belgium ir tīmekļa platforma, kuras mērķis ir radīt iniciatīvu un apmācības ekosistēmu visiem Beļģijas iedzīvotājiem, kuri vēlas spert soli ceļā uz digitālo sabiedrību šodien un rīt. Digiskills Belgium, ko vada Beļģijas Nacionālā digitālo prasmju un darbvietu koalīcija, tiecas samazināt digitālo prasmju trūkumu valsts līmenī.

Pārskats par valsts stratēģijām un valstu iniciatīvām

Valsts stratēģijas

Visi pārvaldes līmeņi ir īstenojuši dažādas digitālās stratēģijas un plānus. 2021. gadā tika izveidota federālā digitālā stratēģija #SmartNation . Tā aptver piecas asis, kas atbilst DESI rādītājiem (ekonomikas digitālā pārveide, digitālais cilvēkkapitāls, digitālā pārvaldība, uzticēšanās/pārredzamība/drošība, digitālā infrastruktūra un ekosistēmas). Stratēģiju atbalsta darbs, ko veic “Digital Minds” komiteja, kuras sastāvā ir 22 akadēmiskie un uzņēmējdarbības speciālisti.

Beļģijas valsts reformu programma risina galvenās problēmas ekonomikā, darba tirgū un sociālajā kohēzijā, cita starpā koncentrējoties uz uzņēmējdarbību, inovāciju, konkurenci un digitalizāciju.

Flandrijas valdība 2023. gada 31. martā pieņēma zināšanai Flandrijas 2023. gada reformu programmu ( FRP 2023). Ar šo FRP Flandrijas valdība formulē atbildi uz galvenajām sociālekonomiskajām problēmām, ar ko saskaras reģions, kā arī rīkojas saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes ieteikumiem. Politikas pasākumi un reformas attiecas uz šādām tēmām: Budžets. Darba tirgus un izglītība, uzņēmējdarbība, konkurence, digitalizācija un inovācija, ilgtspēja, enerģētika un mobilitāte.

Viens no septiņiem Flandrijas atveseļošanas plāna pīlāriem (Vlaamse Veerkracht)ir digitālā pārveide. Tās pamatā ir trīs horizontālie pamatpīlāri, kas kalpo kā kopīgs elements starp dažādām digitālās pārveides iniciatīvām: datu kā izejvielas valorizācija, ii) koncentrēšanās uz pašu valdības dienestu un iii) digitālo talantu attīstība.

Digitālās Valonijas ietvaros tiek īstenotas iniciatīvas i) kiberdrošības pētniecības, inovācijas un apmācības attīstīšanai, ii) mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādei, iii) prioritāro nozaru, jo īpaši būvniecības, digitālajai pārveidei un iv) skolu un vietējo pašvaldību digitālajai pārveidei un platjoslas pakalpojumu nodrošināšanai uzņēmējdarbības parkiem. Valdība ir arī nolēmusi stiprināt superdatoru tīklu. Turklāt tiek strādāts pie valsts pārvaldes digitalizācijas, lai attīstītu datu pārvaldību; šā mērķa ietvaros ir izveidots integrēts digitālais sabiedriskais pakalpojums.

2021. gada jūnijā Briseles galvaspilsētas reģions pieņēma savu reģionālo inovācijas plānu (plāns régional pour l’ Innovation, PRI/Gewestelijk innovatieplan, GIP) 2021.–2027. gadam, kurā investīcijas ir koncentrētas sešās stratēģiskās inovācijas jomās: klimatnoturība, resursu optimizācija, pilsētu plūsmas, veselība, sociālā inovācija un progresīvas digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi. Turklāt ir izsludināts digitalizācijas un ekonomiskās pārkārtošanās projekts (Digitalisering & Economische transitie/Numériques & Transition économique), lai atbalstītu digitālos projektus, kuriem ir pozitīva sociālā un vidiskā ietekme. Hub.brussels sniedz digitālo atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas nav ļoti digitalizēti, un kopš koronavīrusa krīzes tas ir pastiprināts. Atbalstu augstas digitālās gatavības uzņēmumu digitalizācijai sniedz vairākas vadošās organizācijas, piemēram, Mākslīgais intelekts kopējo interešu institūtam (FARI), un ar Innoviris un Finance &invest.brussels starpniecību tiek sniegts finansiāls atbalsts. 

Valonijas-Briseles federācijā daļa no augstākās izglītības strukturālās refinansēšanas ir paredzēta pētniecības rekonstrukcijai, jo īpaši izmantojot universitāšu pētniecību, pētniecību augstākās izglītības iestādēs un augstākās mākslas skolās. Ministrijas un Etnic noslēgto pārvaldības līgumu ekoloģiskās pārejas plāna ietvaros svarīgs virziens ir ieviest elektronisku dokumentu pārvaldību, jo īpaši dematerializējot administratīvos dokumentus.

Valsts un starpnozaru stratēģija “Sievietes digitālajā jomā” ir vērsta pret vīriešu un sieviešu nevienlīdzīgo klātbūtni digitālajā jomā, galveno uzmanību pievēršot pieciem stratēģiskajiem mērķiem: 

• nodrošināt, ka vairāk sieviešu absolvē digitālo nozari
• veicināt sieviešu integrāciju digitālā darba pasaulē un/vai digitālajā nozarē
• veicināt sieviešu paturēšanu digitālajā nozarē.
• cīņa pret stereotipiem, veidojot jaunus attēlus
• novērst dzimumu nevienlīdzību konkrētās mērķgrupās.

Valstu iniciatīvas

Beļģijas atveseļošanas un noturības digitālais komponents galvenokārt ir vērsts uz prasmēm un e-pārvaldi. Galvenie rezultāti, kas gaidāmi nākamajos 12 mēnešos, ietver 5G ieviešanu, tiesu sistēmas digitalizācijas sākotnējos posmus un skolu nodrošināšanu ar IT infrastruktūru un ierīcēm. 

Vāciski runājošās kopienas izglītības digitālā pārveide” mērķis ir uzlabot izglītības sistēmas vispārējo sniegumu, nodrošinot klēpjdatorus un IT atbalstu visiem vāciski runājošo skolu skolotājiem Beļģijā. Līdz 2024. gadam visi vāciski runājošo vidusskolu skolēni būs saņēmuši arī klēpjdatorus. Pasākums atbalstīs arī skolēnu un skolotāju prasmju un apmācības veicināšanu. Šīs investīcijas saņem 5,5 miljonus EUR no Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Federālās valsts digitalizācijas federālie publiskie dienesti, ko finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem 218 miljonu EUR apmērā, tiecas paātrināt dažādu federālās pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju gan iekšēji, gan mijiedarbībā ar iedzīvotājiem. Ievērojama ieguldījumu daļa ir paredzēta civiltiesu, komerctiesu un krimināltiesu digitālajai pārveidei, tostarp esošās aparatūras infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, videokonferenču spēju izvēršanai un digitālas lietas materiālu ieviešanai.

Mācību konta reforma katram darba ņēmējam Beļģijā piešķir individuālas tiesības uz piecām mācību dienām gadā; ievieš nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, lai stimulētu tos nodrošināt saviem darbiniekiem vairāk apmācības stundu; uzlabos sadarbību starp Valsts nodarbinātības biroju (ONEM) un reģionu nodarbinātības dienestiem. Šī reforma veicinās aptuveni 25,000 bezdarbnieku apmācību un reintegrāciju darba tirgū.

Ar ANM atbalstu Flandrija izveidoja vietējās “Digibanks”, lai mazinātu digitālās atstumtības risku neaizsargātās grupās ar šādiem mērķiem: nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi digitālajām tehnoloģijām, ar apmācības un zināšanu apmaiņas palīdzību stiprināt gan personiskās, gan tehniskās digitālās prasmes, nodrošināt uzlabotu digitālo piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, digitālās pārvaldes pakalpojumiem, sniedzot norādījumus par šādu pakalpojumu izmantošanu. Digibanks ir paredzētas pieaugušajiem Flandrijā, kuriem draud digitālā atstumtība (piemēram, nabadzībā dzīvojošie cilvēki, cilvēki ar zemu rakstpratību, vientuļie vecāka gadagājuma cilvēki, darba meklētāji). Digibanks kopējais budžets ir 50 miljoni euro. 

Finansējuma iespējas

Finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai atbalstītu indivīdu un organizāciju digitālās kompetences, ir pieejamas aizdevumu, dotāciju un finanšu instrumentu veidā. Laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa darbību digitālās pārveides jomā tiek finansētas no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī kā darbības programmā “Apvārsnis”, “Erasmus+”, ESI fondos un EEZ dotāciju shēmās. Plašāka informācija atrodama Beļģijas Digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.