Grieķijai: pārskats par digitālajām prasmēm  

Ievads

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2022. gada izdevumā Grieķija ieņem 22. vietu cilvēkkapitālā no 27 ES dalībvalstīm ar 40,1 punktu. Grieķijas DESI rezultāts joprojām ir zemāks par ES vidējo rādītāju, lai gan tā vērtējums cilvēkkapitālā kopš 2019. gada pieaug.

Saskaņā ar DESI ziņojumu Grieķijā 52 % cilvēku (16–74 gadu vecumā) ir vismaz digitālās pamatprasmes, kas ir ļoti tuvu ES vidējam rādītājam (54 %). Tomēr Grieķija ir viena no līderēm ar 88 % jauniešu (16–24 gadi) ar vismaz digitālajām pamatprasmēm, kas ir daudz vairāk nekā vidēji ES (71 %). IKT speciālistu īpatsvars nedaudz uzlabojās, bet joprojām ir zems (2,8 %) salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (4,5 %). Tomēr IKT speciālistu sieviešu īpatsvars (21 %) pārsniedz ES vidējo rādītāju (19 %). 

Microsoft Digitālo nākotnes līgumu indekss mēra digitalizācijas līmeni 16 Eiropas valstīs, tostarp Grieķijā. Indekss sniedz datus par pašreizējo digitalizācijas līmeni valstī un atklāj visveiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās ir daudz darāmā, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Digitalizāciju uztver 5 digitālās attīstības kategorijas: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Grieķijas digitālās attīstības kopējais rādītājs ir 81, kas ir par 17 % zemāks nekā CEE vidējais rādītājs. Salīdzinājumā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Grieķija ir ierindota zemāk par vidējo rādītāju digitālajā uzņēmējdarbībā, digitālajā pārvaldē un publiskajā sektorā, digitālajā infrastruktūrā un digitālajā nozarē, bet cilvēkkapitālā ir augstāka par vidējo rādītāju (96,94 salīdzinājumā ar 100). 

Grieķijas Nacionālā digitālo prasmju un darbvietu koalīcija ir platforma sadarbībai starp publiskām un nepubliskām struktūrām, kas cenšas uzlabot digitālās prasmes Grieķijas sabiedrībā. Nacionālās koalīcijas mērķi ir sadarbība starp visām ieinteresētajām personām, lai īstenotu pasākumus ar mērķi uzlabot digitālās prasmes, novērst digitālo plaisu visās Grieķijas ekonomikas un sabiedrības nozarēs un izplatīt ES digitālo prasmju politiku Grieķijā.

Pārskats par valsts stratēģijām un valstu iniciatīvām

Valsts stratēģijas

Digitālās pārveides bībelis ir galvenais stratēģiskais dokuments, kurā noteiktas prioritātes Grieķijas digitālajai pārveidei laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam. Tajā ir izklāstīti pamatprincipi, stratēģiskie virzieni un pasākumi horizontālā un vertikālā līmenī, kuru mērķis ir uzlabot un atbalstīt Grieķijas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi. Tajā izklāstīts Grieķijas digitālās pārveides stratēģiskais ceļvedis nākamajiem pieciem gadiem. Stratēģija aptver sešus pīlārus: savienojamība; digitālās prasmes; digitāls stāvoklis; digitālā uzņēmējdarbība; digitālā inovācija; un vi) digitālo tehnoloģiju integrācija visās ekonomikas nozarēs. Tā kā prasmju pilnveides mērķi ir noteikti digitālie ieguldījumi cilvēkresursos, valsts digitālo spēju portāls un digitālo prasmju iniciatīvu izplatīšana Grieķijā, kuras ir saskaņotas ar jaunākajām ES politikas jomām.

Digitālās pārveides programma (PPsiMet) 2021.–2027. gadam, ko finansē no ERAF un EKT+, palīdz īstenot redzējumu par digitālo Grieķiju un veicināt valsts ekonomikas pārveidi: Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu un lietotņu nodrošināšana uzņēmumiem un iedzīvotājiem, digitālo sistēmu un pakalpojumu sadarbspējas nodrošināšana, digitālo platformu izveide uzņēmējdarbības atbalstam, vietējo pašvaldību digitālā pārveide, īpaši ātrdarbīgas savienojamības nodrošināšana, digitālo prasmju vajadzību apmierināšana un progresīvu tehnoloģiju integrācija. PPSiMet budžets 2021.–2027. gadam ir 943 004 309 EUR.

Valstu iniciatīvas

Grieķijas atveseļošanas un noturības plāns atbalsta digitālo pārkārtošanos ar investīcijām un reformām publiskās pārvaldes un privātā sektora uzņēmumu digitalizācijā, savienojamībā un digitālajās prasmēs. Tā investēs 160 miljonus eiro 5G tīklu attīstībai, 1,3 miljardus EUR publiskā sektora digitālajai pārveidei un vēl 375 miljonus EUR uzņēmumu digitalizācijai, veicinot digitālo tehnoloģiju integrāciju MVU. Turklāt plānā tiks ieguldīti vairāk nekā 500 miljoni EUR, lai veicinātu izglītības un veselības aprūpes sistēmas digitālo pārveidi, savukārt gandrīz 750 miljoni EUR tiks ieguldīti digitālajā prasmju pilnveidē. 2022. gadā tiek uzsākti vairāki pasākumi publiskā sektora modernizācijai un digitalizācijai, piemēram, projekti arhīvu un saistīto pakalpojumu digitalizācijai (598 miljoni EUR); attīstīt sadarbspēju un tīmekļa pakalpojumus; un modernizēt valsts pārvaldi, veikt reformas, lai īstenotu publiskā sektora kiberdrošības stratēģiju, un pasākumus savienojamības uzlabošanai.

MVU digitālā pārveide ievieš atbalsta shēmu, kas nodrošina vaučerus MVU, kurus var izmantot digitālo tehnoloģiju un saistīto pakalpojumu iegādei. Izmantojot tiešsaistes platformu, MVU var viegli pieteikties atbalstam un izvēlēties digitalizācijas risinājumu, kas atbilst to vajadzībām. Projekts ietver arī konsultatīvu atbalstu jaunu digitalizācijas risinājumu izstrādei. Paredzams, ka pēc projekta pabeigšanas tas sniegs digitalizācijas atbalstu vismaz 100,000 MVU, izmantojot kuponu shēmu, un palīdzēs vismaz 1000 MVU izstrādāt jaunus digitālos risinājumus.

Vairāk nekā 500,000 skolēnu vecumā no 4 līdz 24 gadiem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem un vairāk nekā 150,000 pamatskolas un vidusskolas skolotāju saņēma vaučeru 200 EUR apmērā planšetdatora, klēpjdatora vai galddatora iegādei. Pasākums “Vučeriskolēniem klēpjdatoru un citu IT līdzekļu izmantošanai”bija vērsts uz personām ar zemiem ienākumiem, vienlaikus veicinot izglītības sistēmas digitālo pārveidi. Pandēmijas laikā, kad skolas tika slēgtas un nodarbības tika pasniegtas tikai tiešsaistē un bija jāizmanto IT ierīce, iniciatīva atviegloja piekļuvi e-mācībām.

2023. gadā bezdarbnieku un privātā sektora darbinieku apmācības programmu mērķis ir apmācīt vēl 150,000 privātā sektora darbinieku, tostarp MVU darbiniekus, digitālajā, vides un finanšu jomā. Apmācības sniedzēji pieder gan publiskajam, gan privātajam sektoram un atbilst noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas kritērijiem. Kopā ar valsts mūžizglītības sistēmas reformu ieguldījumi uzlaboja prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmu īstenošanas modeli, kā arī prasmju apzināšanas rīkus, ko izmanto, lai prognozētu prasmju vajadzības, kas uzlaboja sistēmas spēju nodrošināt kvalitatīvu un darba tirgum atbilstošu apmācību tiem, kuriem tā ir vajadzīga. Plašāka informācija.

Finansējuma iespējas

Finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālās kompetences, ir pieejamas aizdevumu, dotāciju un finanšu instrumentu veidā. Laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī kā “Apvāršņa”, “Erasmus+”, ESI fondu un EEZ dotāciju shēmu darbības. Plašāku informāciju varat atrast Grieķijas Valsts digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.