Digitālās darbvietas: dziļā niršana

Kopsavilkums

Digitalizācijas ietekme uz dzīvi un darba pasauli mūsu sabiedrībā ir izraisījusi digitālo darbvietu rašanos, atspoguļojot mainīgās tendences un vajadzības darba tirgū. Darbvietu daudzveidība, kurās digitālajām tehnoloģijām ir galvenā nozīme, pastāvīgi pieaug, jo arvien vairāk darbību ir atkarīgas no informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), lai uzlabotu rezultātus un efektivitāti. Digitālo darbvietu jēdziens ir plašs, sākot no tiem, kas intensīvi izmanto tehnoloģijas (piemēram, programmētāji vai digitālie mākslinieki), līdz tradicionālākiem darbvietām, kurās zināmā mērā ir iekļauta digitalizācija (piemēram, grāmatveži vai piegādes virzītāji). Kaut kur citur vidū mēs varam atrast hibrīddarbu: ja specifisku specializāciju nozarē papildina salīdzinoši padziļinātas digitālās prasmes (piemēram, biržas brokeri, tirgvedības vadītāji, grāmatveži, kas izmanto digitālo programmatūru utt.). Šī digitālo darbvietu daudzveidība paver iespējas cilvēkiem jebkurā laikā, kad viņi paaugstina savas prasmes, t. i., uzlabot/attīstīt digitālās prasmes, lai veiktu nepieciešamos uzdevumus. ES ir izstrādājusi darba klasifikācijas, piemēram, ESCO, Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju sistēmu, un īpašas atsauces, piemēram, e-kompetences sistēmu, kas sniedz vienotu terminoloģiju un aprakstus par digitālajām darbvietām un IKT profesionālajām lomām, tādējādi padarot darba tirgu skaidrāku un saprotamu visā Eiropā.

Par autoru 

Luisam kopš 1989. gada ir BSc un MSc in Informatics no Universidad Politécnica de Madrid (UPM). 1997. gadā viņš nopelnīja doktora grādu ar ārkārtas balvu Basku zemes Universitātē. Viņš ir bijis UPM pagaidu asociētais profesors (1989–1996), profesors Universidad Europea de Madrid (1996–2008) un Alkalas Universitātes asociētais profesors (kopš 2008). Viņš bija uz IKT pakalpojumiem orientēta MVU izpilddirektors (2002–2006) un darbojās kā lielo uzņēmumu ārštata konsultants. Luiss ir CEPIS valdes loceklis (2011–2013, 2016–2020), un kopš 2022. gada viņš ir CEPIS priekšsēdētājs. Gadu gaitā viņš ir palīdzējis izstrādāt ES digitālo prasmju un nodarbinātības atsauces satvaru. Luiss kā oficiālais eksperts ir aktīvi palīdzējis izstrādāt trīs galvenās atsauces šajā jomā: ESCO darbaspēka klasifikācija IKT pakalpojumiem, Eiropas IKT speciālistu e-kompetenču standarts EN6234–1:2019 un DigComp, Digitālās kompetences satvars pilsoņiem.

Ievads 

Digitālā pasaule jau skar gandrīz katru mūsu dzīves daļu, un šī tendence kļūst arvien lielāka un lielāka. Lai gan ir grūti prognozēt, kas notiks turpmāk, viens fakts paliek patiess: strauji pieaug pieprasījums pēc darbvietām, kurām nepieciešamas digitālās prasmes un kompetences (Mandla, 2021. gads). Pat profesijas, kas tradicionāli ir tālu no tehnoloģijām, arvien vairāk iekļauj tehnoloģiju savās ikdienas un pamatdarbībās (piemēram, kravas automobiļu un taksometru vadītāji tagad pastāvīgi izmanto GPS vadības sistēmas, lietotnes rezervāciju un piegādes plānu pārvaldībai utt.). Digitalizācija nosaka vispārējas paradigmas maiņu attiecībā uz lomu un darbvietu veidiem, ko uzņēmumi un organizācijas pieprasa no darbiniekiem, pat daudz vairāk nekā citas mūsdienu tendences, piemēram, internacionalizācija (Schmerber et al., 2021) vai vides un ilgtspējas aspekti (CEDEFOP, 2021). 

Digitālās darbvietas var uzskatīt par tādām, kurās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošana jaunai vai esošai darbībai vai procesam ir būtiska, lai gan izšķiroša nozīme var būt arī citām prasmēm.Pasaules Banka (2018) uzskata, ka ikviens, kas “izmanto digitālās tehnoloģijas vai ko šāda tehnoloģija padara iespējamu” ir digitāls darba ņēmējs. Tādējādi šīs digitālās darbvietas var atrast lielās korporācijās, mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), nevalstiskās organizācijās (NVO) un valdības un publiskā sektora struktūrās, jo šīs organizācijas savās esošajās darbībās pieņēma IKT, lai tās kļūtu efektīvākas un lietderīgākas.

Citi parasti koncentrējas uz IKT darbvietām (Folea, 2019), tām, kas ir ļoti intensīvas digitālajā darbībā vai pastāv tikai digitālos un mediju uzņēmumos, un ko ir vieglāk iedalīt pēc oficiālās statistikas, piemēram, kā to regulāri dara Eurostat. Tāpēc sākumā cilvēki var domāt, ka šāda veida darbvietas parādās tikai digitālajā nozarē, uzņēmumos, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļiem, tehnoloģijām, digitālo tirgvedību utt. Tomēr, tā kā digitalizācija tagad skar visas dzīves jomas, digitālās darbvietas parādās visās nozarēs un nozarēs.

Pamatdefinīcijas: profesija, darbs un loma

Aprakstot darba tirgu, vispirms ir svarīgi precizēt dažus terminus, lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem. Šie termini ir “darbvieta”, “nodarbinātība” un “lole”. Lai gan šiem terminiem ir daudz dažādu definīciju, mēs labprātāk pieņemtu ESCOpedia sniegto terminoloģiju, proti, tiešsaistes atsauci uz oficiālo ESCO darba klasifikāciju:

“Nodarbošanās ir darbu kopums, kas ietver līdzīgus uzdevumus un kam vajadzīgs līdzīgs prasmju kopums. Profesijas nedrīkst jaukt ar darbvietām vai amata nosaukumiem. Lai gan darbs ir saistīts ar konkrētu darba kontekstu un to veic viena persona, profesijas grupē darbus pēc kopīgām iezīmēm.”

“Darbs” ir īpašs amats organizācijā. Jēdzienus var labāk izskaidrot ar šādu piemēru: “Kā datubāzes administrators tiešsaistes darba sludinājumiem portālā JobHunter” ir darbs. “Datubāzes administrators”,“datubāzes speciālists” vai “IT inženieris” varētu būt profesijas, t. i., darbu grupas, pie kurām šis darbs pieder. Profesijas var izmantot kā amata nosaukumus. Darba devējs, kas pieņem darbā iepriekš minētajā amatā, vakanto amatu var nosaukt ar profesijas nosaukumu, piemēram, “datubāzes speciālists”.

Visbeidzot, “darba nosaukums” apraksta kādu konkrētu darbu vai amatu, piemēram, “urologi”, savukārt profesija attiecas uz plašāku nosaukumu vai visu jomu vai nozari, kurā kāds strādā, piemēram, “ārsts”. Daudziem cilvēkiem var būt viena un tā pati profesija bez viena un tā paša amata nosaukuma. Piemēram, “IT izstrādātājs” ir nodarbošanās, taču ir daudz dažādu veidu izstrādātāju, piemēram, tie, kas specializējas videospēļu jomā, un tie, kas specializējas mobilajās lietotnēs.

“Loms” izriet no organizatoriskas vajadzības kaut ko paveikt (CEN/CENELEC, 2018). Tā ir organizatoriska prasība, ko var izpildīt, norīkojot darbiniekus veikt visus vai daļu no uzdevumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu uzdevuma izpildi. Viena persona vai komanda sava darba ietvaros var uzņemties vairākas funkcijas: piemēram, viens IT vadītājs darbosies kā IT projektu vadītājs, IT sistēmu analītiķis un pat kā programmatūras izstrādātājs.

Digitālo darbvietu veidi

Ņemot vērā milzīgo un pastāvīgi paplašināto iespējamo darbvietu klāstu, kur digitālās tehnoloģijas ir būtiskas darbību veikšanai un mērķu sasniegšanai, ir iespējams apsvērt dažādus darbvietu veidus atkarībā no to veida un izcelsmes. Mēģinājumi kategorizēt digitālās darbvietas mēdz izmantot IKT izmantošanas intensitāti kā galveno kritēriju (Kluzer et al., 2020). Mēs varam iedomāties trīs digitālo darbvietu izlases kategorijas (Pasaules Banka, 2018), kā parādīts 1. tabulā, ar piemēriem no ESCO darbaspēka klasifikācijas. 

1. tabula. Digitālo darbvietu kategorijas, kas saistītas ar piemēriem ESCO

Šīs kategorijas bieži vien var pārklāties. Lielākā daļa IKT uzlaboto darbvietu tradicionāli tiek veiktas birojos vai citās standarta darbavietās, bet tagad tās tiek papildinātas ar tādiem digitāliem rīkiem kā teksta apstrāde, izklājlapas u. c. Darba vietas, par kurām noslēgti apakšlīgumi un/vai kuras veic tiešsaistē, ir atkarīgas no tehnoloģijām:  tās nevarētu notikt bez digitalizācijas, un tām daudzkārt ir vajadzīgas specializētas lietojumprogrammas vai aparatūra, piemēram, 3D dizains, finanšu analīze utt. Proti, IKT intensīvas darbvietas var parādīties arī kā tāldarbs, piemēram, programmētāji vai tīmekļa vietņu izstrādātāji, kas darbojas kā ārštata darbinieki. Kopumā tiešsaistes platformas vai mobilās lietotnes ne vienmēr rada jaunas darbvietas vai prasa padziļinātas digitālās prasmes, bet tās ļauj piedāvāt pakalpojumus pēc pieprasījuma (piemēram, pārtikas piegādi) vai starptautiski piedāvāt produktus un pakalpojumus mazajiem ražotājiem (piemēram, izmantojot tiešsaistes mazumtirdzniecības platformas, piemēram, Amazon). 

IKT ietilpīgas darbvietas

Pirmā darbvietu kategorija ir izveidojusies, izstrādājot jaunus pakalpojumus un produktus, kas gandrīz pilnībā balstās uz digitālajām tehnoloģijām un bieži tiek izvietoti digitālajā un plašsaziņas līdzekļu nozarē vai nozarē. Piemēram, digitālo videospēļu dizaineri un izstrādātāji ir vajadzīgi tikai tad, ja jums ir konsoles, kas pieejamas sabiedrībai kā izklaides veids. Dažas no šīm darbvietām var uzskatīt par specializāciju citās ar tehnoloģijām saistītās darbvietās: digitālo videospēļu dizainerus un izstrādātājus var uzskatīt par lietojumprogrammu izstrādātājiem un dizaineriem ar atbilstošu un spēcīgu specializāciju spēļu jomā. IKT speciālistiem ir vajadzīgas ne tikai digitālās prasmes, bet arī citas ar IKT nesaistītas prasmes vai konkrētas jomas zināšanas, piemēram, par apdrošināšanu, banku pakalpojumiem vai veselību, ja viņi strādā šo nozaru organizācijās. Šajā kategorijā iekļauj arī citas darbvietas, piemēram, digitālos māksliniekus vai digitālās kopienas vadītājus, kas sākotnēji nav saistīti ar IKT profesionāļiem.

No IKT atkarīgas darbvietas

No IKT atkarīgo darbvietu kategorija bieži tiek dēvēta arī par hibrīddarbu (piemēram, konsultants kriptovalūtās), jo tās apvieno attiecīgo kvalificēto darbu (piemēram, finanšu un investīciju prasmes) ar specializētām digitālajām zināšanām (piemēram, blokķēdi un algoritmiem). Tās bieži vien izjauc tradicionālo disciplīnu sadalījumu, lai izlemtu, kurš ir apmācīts vai kvalificēts darbības attīstīšanai. Piemēram, biotehnologs bieži vien var būt biologs ar plašu apmācību un prasmēm IKT tehnoloģiju jomā vai dažkārt IKT inženieris ar īpašu papildu izglītību bioloģijā. Vēl viens piemērs varētu būt bibliotekārs, kuram arvien vairāk jāstrādā ar digitālajiem dokumentiem un resursiem, vienlaikus saglabājot grāmatas papīra formātā un pārvaldot laikrakstu, multivides u. c. digitālo abonementu. Šīs digitālās hibrīddarba vietas varētu būt ļoti dažādas, jo pastāv daudzas tradicionālo disciplīnu kombinācijas ar specializāciju digitālajā tehnoloģijā, lai gan, iespējams, katrā no kombinācijām bieži vien netiek uzkrāts liels skaits pieejamo amatu. Tomēr šīs ļoti specializētās darbvietas tiek labi apsvērtas un apmaksātas, ņemot vērā to specializāciju un pieejamo kandidātu trūkumu.

IKT uzlabotas darbvietas

Pēdējā kategorijā ietilpst tās darbvietas, kuras jau kādu laiku ir plaši digitalizētas. Kā jau minējām iepriekš, piegādes virzītājspēki pastāv jau vairākus gadu desmitus un ir mainījuši darba metodes atkarībā no tehnoloģiju attīstības, piemēram, sākot ar radiosakaru sistēmām, pēc tam piedāvājot vairāk un lētākas iespējas ar analogiem mobilajiem tālruņiem un tagad izmantojot viedtālruņus, planšetdatorus vai konsoles, kas savienotas ar mobilo datu tīkliem, GPS norādījumiem un izsekošanu utt. Acīmredzami, ka digitālās tehnoloģijas ir nodrošinājušas lētākus, ātrākus un uzticamākus piegādes pakalpojumus, kas savukārt ir palielinājuši pieprasījumu un iespējas uzņēmumiem. Šajā gadījumā autovadītāji, protams, ir pievienojuši digitālās prasmes, kas tagad ir būtiskas viņu citām iepriekšējām nepieciešamajām prasmēm, piemēram, spējai vadīt transportlīdzekli. Darba raksturs ir līdzīgs tam, kāds tas bija agrāk, pat ja to joprojām var veikt bez digitālajām tehnoloģijām, bet tagad tas tiek pārveidots un padarīts efektīvāks, izmantojot digitālās tehnoloģijas.

Terminoloģijas un sistēmu nozīme

Tehnoloģiju straujā attīstība un digitālo darbvietu pieaugošā klātbūtne organizācijās, jo digitālā pārveide visās jomās attīstās, daudziem cilvēkiem, pat profesionāļiem, radīs apjukumu. Tehnoloģiju nosaukumi un akronīmi, rīku un sistēmu zīmoli, amatu vai profesiju nosaukumi vai pat personīgās kvalifikācijas sertifikāti parādās un pazūd vai vienkārši tiek pārdēvēti, piemēram, komunikācijas nolūkos. Turklāt rūpniecība un pētnieki nemitīgi izstrādā jaunas metodes un instrumentus, dažos gados padarot novecojušu, kas bija vajadzīgs, attīstījies un attīstījies tehnoloģiju jomā. 

Šāda situācija nav noderīga ne darba devēju un kandidātu ievirzei darba tirgū, ne arī darba tirgus analīzei. Par laimi, ES ir pielikusi lielas pūles, lai ar ESCO starpniecību nodrošinātu darbaspēka terminoloģijas viendabību un konsekvenci attiecībā uz prasmēm un profesijām. Eiropas prasmju, kompetenču un profesiju daudzvalodu klasifikācija darbojas kā vārdnīca, aprakstot, identificējot un klasificējot profesionālās profesijas un prasmes, kas ir būtiskas ES darba tirgum. ESCO klasifikācijā ir 3,008 profesijas un 13,890 ar šīm profesijām saistītas prasmes, kas tulkotas 27 valodās (visās ES oficiālajās valodās, kā arī islandiešu, norvēģu un arābu valodā). Šī vienotā terminoloģija jau palīdz sekmīgi integrēt bēgļus ES, ir nodrošinājusi progresīvus darba tirgus izpētes rīkus (piemēram, OVATE) utt. Piemēram, digitālo darbvietu

gadījumā ESCO piedāvā standarta terminoloģiju tipiskiem IKT profesionāļiem (25. profesiju grupa), piemēram, programmatūras un lietojumprogrammu izstrādātājiem un līdzīgām profesijām, piemēram:

• IKT sistēmas analītiķi: tās pārveido programmatūras lietotāju vajadzības tehniskajās specifikācijās. 
• Datoru redzes inženieri: tās izmanto progresīvas metodes, lai risinātu tādas problēmas kā autonomā braukšana, digitālā attēlu klasifikācija, medicīniskā attēla diagnostika u. c.
• Datu analītiķi:tie sagatavo, organizē, validē un interpretē lielas datu kopas, lai radītu vizualizācijas un interpretācijas lēmumu pieņēmējiem.

Ar IKT profesijām saistītas citas grupas, piemēram:

• IKT tehniķi (35. grupa), piemēram, tīmekļa pārziņi, kas atbild par tīmekļa vietnes saturu un tehnisko darbu, vai IKT palīdzības dienesta darbinieki, kas palīdz lietotājiem, atbild uz viņu jautājumiem vai risina viņu datorproblēmas. 
• IKT pakalpojumu vadītāji (133. apakšgrupa): CIO (galvenais informācijas speciālists), IKT augstākā līmeņa vadītāji un IKT projektu vadītāji, kas atbild par projektu panākumiem.
• IKT tirdzniecības speciālisti (2434. apakšgrupa), piemēram, IKT pirmspārdošanas inženieri: tās sadarbojas ar pārdošanas grupu un sniedz tehniskus norādījumus par produktu IKT konfigurāciju plānošanu un pārveidošanu, lai izpildītu klientu prasības.

ESCO klasifikācija skaidri apraksta katru profesiju ar standarta ieteicamo zināšanu un prasmju profilu. Piemēram, IKT projektu vadītāja aprakstā ir uzskaitītas dažas viņu funkcijas, piemēram, “shēma, kontrole un resursu, cilvēku, finansējuma un iekārtu novirzīšana, lai sasniegtu IKT projektu mērķus” un ieteiktas dažas būtiskas prasmes, piemēram, “sniegt izmaksu un ieguvumu analīzes ziņojumus”, “vadīt darbiniekus” vai “veikt riska analīzi”.

Protams, ESCO apraksta arī citas intensīvas digitālās darbvietas, kas nav cieši saistītas ar IKT nozari: piemēram, digitāls mākslinieks, tiešsaistes kopienas vadītājs, vai digitālo mediju dizainers. Viens no šīs darbvietu kategorijas apraksta piemēriem ir digitāls prototipators: “Pārveidot papīra rakstu digitālā formātā, izmantojot īpašu datorprogrammatūru. Tās ekspluatē un uzrauga mašīnas, kas ražo dažādus ar apģērbu saistītus produktus”.

Protams, ir iekļautas arī tradicionālās darbvietas, kas digitalizācijas rezultātā ir ļoti pārveidotas, piemēram, iepriekš minētais automobiļu vai furgonu piegādes šofera piemērs (darbs 8322.2), un tām parasti ir vajadzīgas digitālās prasmes, piemēram, “atrisināt atrašanās vietas un navigācijas problēmas, izmantojot GPS rīkus”, vai pat zināšanas, piemēram, “datu aizsardzība”.

Citi satvari

Arī citi satvari var mums palīdzēt izprast darba tirgū nepieciešamās lomas un kompetences tiem, kas strādā ar digitālajām tehnoloģijām, galvenokārt IKT profesionāļiem, kā arī citiem, kas intensīvi izmanto digitālās tehnoloģijas. 

E -kompetences sistēmā (e-KF) ir noteikta 41 e-kompetence, kas apraksta visus iespējamos IKT profesionālā darba veidus, piedāvājot kopīgu valodu kompetenču, prasmju un prasmju līmeņiem visā Eiropā. IKT speciālisti var darboties piecās galvenajās darba jomās, no kurām katra ir saistīta ar prasmju kopumu: 

1. Plānošana — IKT risinājumu konceptualizācija, projektēšana vai lēmumu pieņemšana
2. Būvniecība — sistēmu un lietojumprogrammu izstrāde un ieviešana; 
3. Braukšana — sistēmu un infrastruktūras nodrošināšana, atbalstīšana, ekspluatācija un uzturēšana;
4. Iespēju nodrošināšana — piemērotu nosacījumu izveide ar IKT saistītām profesionālajām darbībām;
5. Pārvaldība — darboties un nodrošināt, ka resursi un procesi ir gatavi un pieejami IKT speciālistiem. 

E-KF regulējuma īstenošana realitātē

Sava darba ietvaros IKT speciālistam, kas strādā uzņēmumā, var nākties nodrošināt, ka pašreizējā IKT infrastruktūra atbilst apzinātām vai jaunām uzņēmējdarbības vajadzībām (kompetence A.1. Informācijas sistēmas un uzņēmējdarbības stratēģijas saskaņošana), un dažkārt var piedāvāt risinājumus, kā iegūt vērtīgu informāciju no lieliem aptuveniem datiem, lai sasniegtu uzņēmējdarbības mērķus (kompetence D.7. Datu zinātne un analīze). Ja tiek izstrādāts un izmēģināts jauns digitāls risinājums, IKT ekspertam ir jāanalizē tā pašreizējās iezīmes un jānosaka, vai rīks atbilst pieprasītajam (kompetence B.3.). Testēšana). Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, IKT speciālistam ir jāuztur esošās sistēmas un jāuzrauga, vai tas darbojas pareizi un vai viņš joprojām pilda savus pienākumus (kompetence C.5.). Sistēmu pārvaldība vai E.6. IKT kvalitātes pārvaldība). 

Reālajā pasaulē šīs darbības veic konkrētā lietpratības līmenī atkarībā no tā, cik lielā mērā IKT speciālists spēj veikt nepieciešamos uzdevumus. Standartizētā sistēma to atspoguļo. Piemēram, lai aptvertu 1. līmeņa prasmes, IKT speciālistam vienkārši būtu jāievēro iepriekš noteikti protokoli, lai uzturētu operētājsistēmas. Turpretī, lai aptvertu 5. līmeni, IKT ekspertam ir jābūt kompetentam plānot stratēģiskus risinājumus daudz augstākā līmenī. 

Piemērojot kompetences, IKT speciālistiem bieži jāizmanto prasmes un zināšanas, lai sasniegtu vislabākos rezultātus: piemēram, e-kompetencei D.10. Informācijas un zināšanupārvaldība, viņiem jāzina “tiesību akti (IPR, VDAR)” (zināšanas K5) un jāspēj pārvērst/atspoguļot uzņēmējdarbības uzvedību strukturētā informācijā (prasme S3).

Pamatojoties uz šo standartu, ir citi dokumenti, kas ir noderīgi, lai noteiktu attiecīgos profesionālās darbības aspektus ar IKT. Piemēram, standartā EN 16234 –1 ir noteiktas arī 30 profesionālās lomas IKT jomā: piemēram, DevOps eksperts, sistēmu arhitekts, tīkla speciālista loma vai informācijas drošības pārvaldnieka loma. Katrai no šīm 30 lomām ir ieteikts e-kompetenču kopums ar atbilstošu prasmes līmeni. 

E-CF tagad izmanto daudznacionāli uzņēmumi un lielas organizācijas Eiropas Savienībā, piemēram, La Poste Italiane, Airbus vai Tata Steel, un tas iegūst klātbūtni arī citos kontekstos, piemēram, akadēmiskajās aprindās un apmācībā. Turklāt ir vairāk izmantošanas gadījumu, kad e-kompetenču atsauce tiek izmantota, lai noteiktu vairāk uzdevumu: piemēram, CEN/CENELEC (CEN/CENELEC, 2022) definē “tīmekļa satura autora” profilu, kas ir digitāls darbs un atbild par efektīva piekļūstamības satura — gan teksta, gan multivides — izstrādi tīmekļa vietnei (sk. e-CF profilu 2. tabulā).

2. tabula. “

Tīmekļa satura autora” lomas e-CF profils. EN 16234 –1 pamats nesen ir arī ļāvis izstrādāt papildu elementus, lai labāk definētu darbvietas un citus papildinošus aspektus, piemēram, profesionālo IKT zināšanu kopuma definēšanu, pamatnostādnes IKT mācību programmu izstrādei profesionālajai apmācībai, IKT profesijas ētikas satvaru u. c.

Kandidātu pieprasījums digitālajām darbvietām

Darba tirgus analīze ir sarežģīta, un precīzi prognozēt, kas notiks nākotnē, vienmēr ir grūts uzdevums. Ir vieglāk identificēt tradicionālo IKT profesionālo darbaspēku. Eurostat regulāri piedāvā statistiku par IKT speciālistu skaitu ES kā daļu no DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) cilvēkkapitāla sadaļas. 2021. gadā Eiropā bija 9 miljoni IKT speciālistu, kas veido 4,3 % no kopējās nodarbinātības. Sievietes joprojām bija lielā mērā nepietiekami pārstāvētas, veidojot mazāk nekā 20 % no kopējā IKT darbaspēka (DESI 2022). No jau nodarbinātajiem IKT speciālistiem nedaudz vairāk nekā puse (64,5 %) ir studējuši datorzinātni universitātē. Tas nozīmē, ka tiem, kuriem nav formālas izglītības, bet kuriem ir īpaša digitālā apmācība un prasmes, ir daudz iespēju. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) lēš, ka laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam Eiropā būs vajadzīgi aptuveni 560,000 IKT tehniķu un 1,421,000 IKT speciālistu. Eiropas Komisijas “Digitālais kompass” tika izveidots, lai reaģētu uz šo vajadzību, sniedzot augsta līmeņa redzējumu par to, kā nākamo desmitgadi padarīt digitālo un Eiropas Savienību, nosakot mērķi līdz 2030. gadam panākt, lai ES būtu 20 miljoni IKT speciālistu. 

Šie skaitļi ir vēl dziļāki. ES ir izstrādājusi darba klasifikācijas un atsauces sistēmas, kas ļauj uzlabot datu vākšanu vairākās darba tirgus dimensijās. Ar šo vienoto un pilnīgo terminoloģiju ir iespējams izmantot lielos datus, apstrādājot dabisko valodu un mākslīgo intelektu. CEDEFOP rīks OVATE piedāvā detalizētu informāciju par darba devēju pieprasījumu pēc darbvietām un prasmēm, pamatojoties uz miljoniem tiešsaistes darba sludinājumu (OVA), kas iegūti no dažādiem avotiem (piemēram, privātiem darba portāliem, valsts nodarbinātības dienestu portāliem, darbā pieņemšanas aģentūrām, tiešsaistes laikrakstiem un korporatīvajām tīmekļa vietnēm) 28 Eiropas valstīs. Pēc tam visa informācija tiek kartēta ar ESCO darbaspēka klasifikācijas profesijām un prasmēm.
OVATE rīka
dati par 2021. gadu (sk. diagrammu turpmāk) var mums palīdzēt analizēt pieprasījumu pēc dažādām profesiju grupām. Kā liecina šis skaitlis, pieprasījums pēc IKT profesionāļiem ir 8,2 % un 1,25 % no visām tiešsaistes darba sludinājumiem attiecās uz IKT tehniķiem, un tas nozīmē, ka vairāk nekā 10 % no visiem tiešsaistes darba sludinājumiem 2021. gadā bija nepieciešama augsta IKT intensitāte un līdz ar to tehnoloģiju prasmes. 

Attēls 1. Tiešsaistes darba sludinājumi, kuros pieprasīti IKT speciālisti 2021. gada 1. ceturksnī (2021. gada 4. ceturksnis) ES datos, kas iegūti

no OVA, var palīdzēt izprast pieprasījumu pēc digitālajām prasmēm visās citās profesiju kategorijās līdztekus notiekošajai darba pasaules digitalizācijai. 

2.attēls. To darba sludinājumu procentuālā daļa, kuros norādīta katra vispārīgā digitālā prasme 2021. gada 1. ceturksnī (2021. gada 4. ceturksnis) ES

Kā redzams 2. attēlā, lielākajā daļā darbvietu ir vajadzīgas vispārīgas digitālās prasmes, un visvairāk pieprasītās ir tādas kompetences kā “darbs ar datoriem”, pamatzināšanas IKT jomā un “informācijas prasmes”. Ir minētas arī konkrētākas prasmes (mazāk pieprasītās), piemēram, spēja izmantot digitālos rīkus sadarbībai un produktivitātei vai spēja izveidot vai programmēt datorsistēmas (sk. 3. attēlu “Darba sludinājumu procentuālā daļa, kurā minēta katra konkrētā digitālā prasme ES 2021. gada 1. ceturksnī un 2021. gada 4. ceturksnī”). 

3.attēls. To darba sludinājumu procentuālā daļa, kuros norādīta katra konkrētā digitālā prasme 2021. gada 1. ceturksnī (2021. gada 4. ceturksnis) ES

Nav tik viegli izsekot visām digitālajām profesionālajām darbībām, jo īpaši, ja vēlamies ņemt vērā arī ārštata darbiniekus, milzīgos ekonomikas darbiniekus un ārpakalpojumu izmantošanas praksi. Tomēr vienā interesantā sākotnējā pētījumā, ko veica Kassi et al. (2021), tiek lēsts, ka pašlaik šajās jomās strādā 5 miljoni speciālistu, kas strādā pilnu slodzi, un 19 miljoni darba ņēmēju ir iesaistīti milzu ekonomikas darbībās. Turklāt Covid-19 pandēmija Eiropā ir ne tikai paātrinājusi profesiju digitalizāciju, bet arī palielinājusi cilvēku interesi par digitālajām nomadu darbvietām, t. i., attālinātām darbvietām, ko var veikt tikai tiešsaistē (Nagel, 2020). 

Skats uz darba nākotni un ES digitālo desmitgadi  

Šis “digitālais pieaugums”, ko Eiropā izraisīja Covid-19 pandēmija, neradīja nepieciešamību darba ņēmējiem apgūt gan pamatprasmes, gan padziļinātas IKT prasmes, lai saglabātu konkurētspēju pastāvīgi mainīgajā darba tirgū. Un prognozes par nodarbinātību IT jomā apstiprina, ka pieprasījums pēc IT prasmēm joprojām ir un būs ļoti spēcīgs arī turpmākajos gados (Martin Sundblad un Marianne Kolding, 2022. gads). Turklāt straujā tehnoloģiju attīstība nozīmēs arī prasmju kopumu maiņu attiecībā uz darba pienākumiem IKT jomā. Daudziem darbvietām, kas darba devējiem būs jāaizpilda līdz 2030. gadam, būs vajadzīgs augstāks digitālo prasmju līmenis (McKinsey &Co, 2020). Attiecībā uz citām digitālo darbvietu kategorijām perspektīva ir līdzīga 2030. gada perspektīvām (McKinsey & Company, 2017). 

Nesenā Monte Carlo simulācija (Codagnone et al., 2021) liecina, ka bez ievērojamiem ieguldījumiem digitālajās prasmēs, prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā Eiropa nesasniegs digitālās desmitgades mērķus, proti, 80 % ES iedzīvotāju ar vismaz digitālajām pamatprasmēm, tādējādi nesasniedzot arī mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt 20 miljonus IKT speciālistu. Tā vietā simulācijā lēsts, ka līdz 2030. gadam tikai 64 % eiropiešu būs digitālās pamatprasmes (par 16 % mazāk nekā mērķrādītājs) un tikai 13,3 miljoniem IKT speciālistu būs nodarbināti jeb par 6,7 miljoniem mazāk nekā mērķrādītājs (EIT Digital, 2022).

Automatizācija ir arī viens no faktoriem: digitālās tehnoloģijas attīstās strauji, un vidējā darba ņēmēja uzdevumi un darbības nākotnē mainīsies. Kādas? Atkarīgs. McKinsey &Co ziņojumā (2017) lēsts, ka līdz 2030. gadam līdz 30 % no visā pasaulē nostrādātajām stundām varētu automatizēt atkarībā no IKT un jauno tehnoloģiju ieviešanas ātruma. Tas nozīmē, ka prasmes ir ātri jāpielāgo pašreizējai situācijai.  Strauji pieaugot digitālo prasmju

piedāvājumam un pieprasījumam, ir jānodrošina proaktīva apmācība un atbalsts darbiniekiem, lai viņi varētu vai nu padziļināt esošās prasmes, vai apgūt jaunas prasmes. Eiropas uzņēmumiem un organizācijām liels uzsvars būtu jāliek uz darbaspēka pārkvalifikāciju un jaunu talantu piesaistīšanu. Ir jāstiprina publiskā un privātā sektora partnerību spēks prasmju jomās, iesaistot visas ieinteresētās personas digitālo prasmju un darbvietu kopienā. Un tas nav viss: izglītības un apmācības sistēmām ir būtiska nozīme “nākamās paaudzes darbaspēka” veidošanā (Accenture, 2021), un tās var palīdzēt mazināt plaisu starp pašreizējo izglītības piedāvājumu un prasmēm, kas atbilst darba tirgus vajadzībām un meklējumiem.

Attēlu avots: CC BY-SA