Padome pieņem ieteikumu kopumu sekmīgai digitālajai izglītībai un digitālo prasmju un kompetenču labākai nodrošināšanai
Eiropadome 2023. gada 23. novembrī pieņēma ieteikumu kopumu, lai virzītu uz priekšu izglītības un apmācības sistēmu digitālo pārveidi Eiropā un nodrošinātu, ka ES iedzīvotāju un darbaspēka kompetences un prasmes ir piemērotas digitālajam laikmetam.
Ieteikumu kopums (izteiksim, ka tas ir tiesību aktu kopums), ko Padome nāca klajā 2023. gada novembrī, vēlas, lai ES izglītības sistēma neatpaliktu no laikiem. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāspēj veicināt nākotnes prasībām atbilstošas prasmes un vadīt divējādo digitālo un zaļo pārkārtošanos, nevis pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, ko rada jaunā realitāte.
Divi ieteikumi izglītības un apmācības pārveidei Eiropā
Covid-19 pandēmija Eiropā bija sākumpunkts izglītībai, kas radīja lielākos trūkumus mūsu izglītības un apmācības sistēmās un izgaismoja nepieciešamību uzlabot to noturību, pieejamību un iekļautību. Vispārējās ES digitālās desmitgades stratēģijas mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam 80 % ES iedzīvotāju būtu vismaz digitālās pamatprasmes. Tas pats attiecas uz IKT ekspertiem, kuriem līdz tam laikam vajadzētu būt 20 miljoniem. Tā kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2023. gadu pasludina par Eiropas Prasmju gadu, ES pastiprina centienus reformēt izglītības un apmācības sistēmas gan šodien, gan nākotnē.
Digitālās prasmes un kompetences
Ņemot vērā iepriekš minēto, izglītības un apmācības sistēmas ir lēnām reaģējušas uz digitālās pārveides ietekmi, izraisot augstu jauniešu bezdarba līmeni (lai gan pēdējos gados tas samazinās), un vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ ir grūti aizpildīt vakances. Gadiem un gadiem formālā un neformālā izglītība nav reaģējusi uz mainīgo realitāti darba tirgū, un ir jāpieliek lielākas pūles, lai novērstu šo plaisu.
Tas ietver koncentrēšanos uz izglītības un apmācības vajadzībām digitālās pārveides jomā, rīcību visos līmeņos (pirmsskolas, pamatizglītība, vidējā un profesionālā izglītība un apmācība, augstākā izglītība, pieaugušo izglītība) mūžizglītības perspektīvā un visām iedzīvotāju grupām (piemēram, jauniešiem, pieaugušajiem un profesionāļiem).
Padomes
ieteikumā par digitālajām prasmēm un kompetencēm dalībvalstīm ir ieteikts vienoties par valsts un attiecīgā gadījumā reģionālām stratēģijām vai stratēģiskām pieejām digitālajai izglītībai un prasmēm un kompetencēm, aicinot tās:
- noteikt vai pārskatīt valsts mērķus attiecībā uz šo prasmju un kompetenču nodrošināšanu
- veikt pasākumus, kas vērsti uz “prioritārām vai grūti sasniedzamām grupām”
- stiprināt digitālās prasmes un kompetences pamatizglītībā un vidējā izglītībā
- transversāli veicināt digitālo prasmju mācīšanu dažādos priekšmetos
- uzlabot digitālās prasmes un kompetences visiem augstākās izglītības studentiem, nodrošinot mācīšanās iespējas dažādos līmeņos un disciplīnās;
- dot pieaugušajiem iespējas apgūt digitālās prasmes un novērst IKT speciālistu trūkumu
Digitālā izglītība un apmācība: galvenie veicinošie faktori
Tajā pašā laikā Padomes ieteikumā par galvenajiem faktoriem, kas veicina sekmīgu digitālo izglītību un apmācību, galvenā uzmanība pievērsta tam, kā izglītības un apmācības sistēmas pielāgot digitālajam laikmetam. Tajā sniegti norādījumi par to, kā sagatavot cilvēkus tehnoloģiju radošai, drošai un atbildīgai izmantošanai, balstoties uz labāku izpratni par dažādo ietekmi, ko šīs tehnoloģijas var radīt.
Tā cita starpā aicina dalībvalstis:
- integrēt digitālās tehnoloģijas mācīšanā un dot skolotājiem iespēju tās izmantot
- atbalstīt digitālo izglītības rīku izstrādi, tostarp pētījumus par mākslīgā intelekta ietekmi;
- veikt kiberdrošības pasākumus izglītībā un apmācībā, tostarp palielināt informētību
- ieguldījumi savienojamībā, digitālajā infrastruktūrā un digitālajā piekļuvē izglītībā un apmācībā
Vairāk informācijas? Iepazīstieties ar paziņojumu presei un abu ieteikumu tekstu.
