Īrija: digitālo prasmju momentuzņēmums
Ievešana
Īrija Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2022. gada izdevumā Cilvēkkapitālā ierindojas 3. vietā no 27 ES dalībvalstīm, un šis rādītājs ir 62,63. Laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam Īrijas DESI rādītājs pastāvīgi pārsniedz ES vidējo rādītāju un turpina pastāvīgi pieaugt par gandrīz 2 punktiem svērtajos punktos.
Saskaņā ar DESI ziņojumu Īrija ir viena no rādītājām digitālo pamatprasmju jomā, 70 % iedzīvotāju Īrijā ir vismaz digitālās pamatprasmes salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 54 %. 6,3 % darbinieku ir IKT speciālisti, kas arī pārsniedz ES vidējo rādītāju (4,5 %). IKT speciālisti veido 20 % no kopējā IKT speciālistu skaita Īrijā, kas ir virs ES vidējā rādītāja, bet joprojām ir ievērojama dzimumu atšķirība. Turklāt to absolventu īpatsvars, kuri studē IKT, Īrijā pieaug no 7,8 % DESI 2021. gadā līdz 8,6 % DESI 2022. gadā.
Ekspertu grupa nākotnes prasmju vajadzību jautājumos 2022. gada maijā publicēja mākslīgā intelekta prasmju sākotnējo novērtējumu par mākslīgā intelekta ieviešanai, pārvaldībai un regulējumam nepieciešamajām prasmēm, apzinot dažādus prasmju līmeņus, kas vajadzīgi MI pieņemšanai.
Ceļā uz digitālu sabiedrību 2022. gada paātrinājuma digitālais indekss liecina par pozitīviem un trūkumiem digitālajā mijiedarbībā, kas kopš pandēmijas sākuma ir paātrinājusies. Tajā aplūkots digitālās plaisas stāvoklis Īrijā — plaisa starp digitāli iesaistīto un atrauto — un atklāts, ka ieilgušās problēmas saistībā ar “ir un nav” jaunajā digitālajā sabiedrībā ir kļuvušas niansētākas. Aktivitātes biežums ir palielinājies — 76 % cilvēku katru dienu pārlūko internetu salīdzinājumā ar 70 % pēdējā aptaujā; sociālie plašsaziņas līdzekļi palielinājās no 58 % līdz 63 %; tiešsaistes banku pakalpojumi palielinājās no 22 % līdz 28 %.
Mobilos tālruņus izmanto 95 % aptaujas respondentu, un tie tiek ielādēti ar lietotnēm, kas padara vieglu iepirkšanos, banku darbību, ziņapmaiņu un straumēšanu izklaides jomā. Datori, kas ir labāk piemēroti dokumentu sagatavošanai un CV rakstīšanai, ir vismazāk izmantotās ierīces ekonomiski nelabvēlīgā situācijā — tikai 39 % cilvēku ar zemāku sociālekonomisko kohortu lieto katru dienu salīdzinājumā ar 61 % augstāko sociālekonomisko kohortu.
Ceturtā daļa respondentu nav ērti sagatavot un rediģēt dokumentus, kas ir aptuveni tādi paši kā iepriekšējā aptaujā. Nedaudz vairāk nekā ceturtdaļai (28 %) ir grūtības atjaunināt CV un izmantot tīmekļa vietnes darba meklēšanai. Aptuveni trešdaļa cilvēku (35 %) nesaskata nepieciešamību uzlabot savas digitālās prasmes, kas ir gandrīz identiskas iepriekšējam apsekojumam (34 %); un aptuveni ceturtā daļa apgalvo, ka nav nekā, kas viņus motivētu uzlabot.
Īrijas Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija ir apvienību vadīta daudzu ieinteresēto personu iniciatīva, kas apvieno 50 partnerus no akadēmiskajām aprindām un izglītības, rūpniecības, sabiedrības un bezpeļņas sektora. Koalīcijas galvenie mērķi ir stiprināt darbaspēku un uzlabot visu iedzīvotāju digitālo iekļaušanu, īpašu uzmanību pievēršot gados jaunu pieaugušo digitālajām prasmēm modernizētas izglītības sistēmas kontekstā. Koordinācijas komitejas ietvaros partneri noteica vairākas prioritātes, piemēram, veicināt modernu pieeju mācīšanai, darbaspēka kvalifikācijas celšanai, veicināt profesijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē (IKT) kā karjeras izvēli, apzināt šķēršļus digitālo prasmju attīstīšanai, kā arī palielināt sabiedrības un darba devēju informētību par digitālo prasmju pilnveidi.
Pārskats par valsts stratēģijām un valstu iniciatīvām
Valsts stratēģijas
Īrijas valdība 2022. gada februārī uzsāka valsts digitālo stratēģiju “Digitalizācijas iespēju izmantošana — digitālās Īrijas satvars”. Stratēģija atbalsta Īrijas mērķi kļūt par līderi Eiropas un globālajā digitālajā attīstībā, vienlaikus liekot spēcīgu uzsvaru uz iekļautību, (kiber)drošību un drošumu. Stratēģija aptver četras dimensijas: uzņēmējdarbības digitālā pārveide, digitālā infrastruktūra, prasmes un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. Tas ir saskaņots arī ar valsts prioritātēm saskaņā ar Īrijas 2021. gada ekonomikas atveseļošanas plānu un Īrijas atveseļošanas un noturības plānu. 2022. gada decembrī tika publicēts progresa ziņojums “Digitālās Īrijas digitālās jomas satvars”, kurā norādīts, ka progress ir panākts visās stratēģijas dimensijās.
Lai reaģētu uz digitalizācijas vajadzībām, Īrija turpina rīkoties, lai uzlabotu digitālās prasmes visā izglītības sistēmā: skolas, tālākizglītība un apmācība, augstākā izglītība un mūžizglītība kopumā. Tas galvenokārt ietver: digitālā stratēģija skolām līdz 2027. gadam; 2022.–2026. gada STEM izglītības politika; Tehnoloģijas 2022. gada Īrijas Trešais IKT rīcības plāns; Rīcības plāns māceklībai 2021.–2025. gadam; Skillnet Ireland programmas; un eCollege— tiešsaistes mācību platforma, kas piedāvā bezmaksas tiešsaistes kursus tādās jomās kā datorprogrammēšana, tīmeklis un grafiskais dizains. 2022. gada aprīlī tika publicēta digitālā stratēģija skolām līdz 2027. gadam, kurā liela uzmanība tika pievērsta tam, lai digitālo tehnoloģiju izmantošanu vēl vairāk integrētu visās mācīšanas, mācīšanās un novērtēšanas darbībās, tostarp digitālo prasmju turpmākai attīstīšanai un izpratnes un zināšanu veidošanai par drošu un ētisku interneta izmantošanu. Tas tiks panākts, i) veicot pastāvīgus ieguldījumus, lai uzlabotu digitālās infrastruktūras, savienojamības un digitālā aprīkojuma nodrošināšanu skolās, ii) turpinot nodrošināt augstas kvalitātes digitālo saturu, ko varētu izmantot skolotāji klasē, iii) atbalstot skolas un skolu vadītājus, lai vēl vairāk integrētu efektīvu digitālo spēju plānošanu un attīstību, un iv) uzlabojot skolotāju pamatprasmju attīstību, lai nodrošinātu digitāli kompetentu un pārliecinātu mācīšanas darbaspēku, kas savukārt atbalstīs digitālo prasmju attīstību skolēnu vidū.
Valstu iniciatīvas
Īrija turpina īstenot Valsts tālākizglītības un apmācības (NJT) stratēģiju “Nākotnes FET: “Mācību pārveide” (2020–2024), kurā izklāstīta virkne reformu NJT nozarē, lai uzlabotu esošās spējas digitālās iekļaušanas un digitālo prasmju nodrošināšanas jomā. Izglītības un apmācības valdes nodrošina daudzas un dažādas apmācības programmas, kuru mērķis ir uzlabot NJT digitālās prasmes, un tās tiek piedāvātas, izmantojot SOLASprogrammas “Prasmju pilnveide nodarbinātības laikā” un “Prasmes konkurences nodrošināšanai” (darba tirgus aktivizēšana).
32 % Īrijas ANP ir paredzēti valsts digitālās pārveides paātrināšanai un paplašināšanai. Plānā paredzēts atbalsts cilvēkkapitāla attīstībai, nodrošinot ātrdarbīgu platjoslas savienojamību pamatskolām un finansējot skolu piekļuvi IKT infrastruktūrai. Plānā ir iekļauts arī reformu projekts, kas ietver četrus pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt izglītības digitālo pārveidi Īrijā visos līmeņos (skolā, augstākajā izglītībā, mūžizglītībā): jauna digitālā stratēģija skolām; jauna 10 gadu pieaugušo rakstpratības, rakstpratības un digitālās pratības stratēģija; pasākums, lai par 65 % palielinātu to absolventu skaitu, kuriem ir augsta līmeņa IKT prasmes; un iv) pasākums, kas ļauj tālākām augstākās izglītības iestādēm nodrošināt vairāk nekā 20000 klēpjdatoru nelabvēlīgā situācijā esošiem studentiem. Šie projekti viens otru papildina, integrē būtiskas digitālās prasmes, un to mērķis ir novērst digitālo plaisu un uzlabot digitālās prasmes kopumā.
Digitālās plaisas novēršanas un digitālo prasmju reformas uzlabošanas mērķis ir atbalstīt izglītības un apmācības digitālo pārveidi visos līmeņos (skolās, trešajā līmenī, mūžizglītībā), integrēt būtiskas digitālās prasmes visās vidēs un novērst digitālās plaisas risku. Reforma ietver Digitālās stratēģijas skolām 2021.–2027. gadam publicēšanu, desmit gadu pieaugušo prasmju, prasmju un digitālās pratības stratēģijas publicēšanu, lai palīdzētu cilvēkiem veidot digitālās prasmes, palielināt to absolventu skaitu, kuriem ir augsta līmeņa IKT prasmes, kā arī atvieglota piekļuve IKT ierīcēm, ļaujot izglītības iestādēm nodrošināt klēpjdatorus nelabvēlīgā situācijā esošiem studentiem.
Valsts lielo problēmu programmas fonds ir 65 miljonu eiro pētniecības fonds, ko finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un kura mērķis ir izstrādāt risinājumus galvenajām problēmām zaļās pārkārtošanās un digitālās pārveides jomā. Fondu koordinē un pārvalda Science Foundation Ireland. Tā ir prestiža, augsta līmeņa valsts nozīmes pētniecības iniciatīva, kas finansēs 90 pētniecības grupas, lai pētniecības darbības virzītu uz neatliekamām sociālām un ekonomiskām problēmām. Valsts problēmu risināšanas fonds veicina sadarbību starp akadēmiskās pētniecības aprindām, valdības departamentiem, aģentūrām, uzņēmumiem un sabiedrības ieinteresētajām personām, lai apzinātu problēmas un dotu iespēju rīkoties zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai.
Īrijas atveseļošanas un noturības plānā programmā ir paredzēti 67 miljoni EUR, lai nodrošinātu digitālo infrastruktūru un finansējumu skolām nolūkā nodrošināt, ka pamatskolas un pēcskolas skolēniem ir pienācīgas digitālās prasmes. Interneta nodrošināšana skolām visā valstī ir būtiska, lai nodrošinātu taisnīgu digitālo pārkārtošanos. Šis projekts dos labumu kopienām visā Īrijā un ir tieši saistīts ar nākamo paaudzi. Ieguldījums nodrošinās ātrdarbīgu platjoslas savienojamību, uzstādot maršrutētājus vismaz 990 pamatskolās. Ātrdarbīgas savienojamības nodrošināšana visām skolām nodrošinās pamatu digitālo prasmju agrīnai attīstībai un ļaus jauniešiem kļūt par iesaistītiem domātājiem, aktīviem izglītojamajiem, zināšanu veidotājiem un pasaules iedzīvotājiem pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikā. Ieguldījums atbalstīs arī skolas, nodrošinot digitālās ierīces un programmatūru nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem. Pirmais 50 miljonu EUR finansējums pamatskolām un pēcskolas skolām digitālās plaisas novēršanai tika piešķirts 2021. gada decembrī. Paredzams, ka viss pasākums tiks īstenots līdz 2023. gada 30. septembrim.
Jauns valdības datu centrs, kas veicinās tehnoloģiju ekoloģiski efektīvāku izmantošanu visā valdībā, saņems dotāciju finansējumu 40 miljonu eiro apmērā. Valdības datu centra mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes datu centra aprīkojumu, kas atbilst paredzētajam mērķim un spēj apmierināt valdības prasības gan tagad, gan nākotnē. Jaunā īpašā datu centra iekārta būtu vismaz divreiz efektīvāka nekā lielākā daļa esošo sabiedrisko pakalpojumu serveru telpu un datu centru telpu. Kopīgais valdības datu centrs tiks izveidots Backweston Campus, un tas darbosies videi draudzīgākā veidā, tostarp paredzot iespēju atkārtoti izmantot datu centra atlikumsiltumu citām ēkām pilsētiņā. Datu apstrādes rezultātā tiek pierādīts būtisks aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums. Paredzams, ka viss pasākums tiks īstenots līdz 2025. gada 31. decembrim.
Finansējuma iespējas
Finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai atbalstītu indivīdu un organizāciju digitālās kompetences, ir pieejamas aizdevumu, dotāciju un finanšu instrumentu veidā. Laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa darbību digitālās pārveides jomā tiek finansētas no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī kā darbības programmā “Apvārsnis”, “Erasmus+”, ESI fondos un EEZ dotāciju shēmās. Plašāka informācija atrodama Īrijas Digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.
