Digitālie eksperti: dziļš

Vairāku revolucionāru tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, lietu interneta un lielo datu, jaunākās norises radikāli maina darba praksi, radot paradigmas maiņu darbavietā. Pašlaik ES un visā pasaulē trūkst augsti kvalificētu IKT speciālistu (digitālo ekspertu). Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam informācijas un komunikācijas (IKT) speciālistu (digitālo ekspertu) skaits ES palielināsies līdz 20 miljoniem. Jaunu digitālo tehnoloģiju parādīšanās, integrācija un ieviešana prasa IKT ekspertu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Lai atbalstītu digitālo ekspertu profesionālo attīstību, šajā pantā ir ierosināts četru posmu process: prasmju trūkuma vai nepietiekamības noteikšana, nepieciešamo prasmju attīstīšana, izmantojot formālo un neformālo izglītību, prasmju pārnese uz darba tirgu un šīs pārejas efektivitātes uzraudzība un novērtēšana. Uzsvars tiek likts uz prasmju attīstības ekosistēmu, kas var iesaistīt vairākus dalībniekus, lai nodrošinātu vairākus pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides ceļus. ES ir apņēmusies panākt digitālo ekspertu pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi un atbalsta dažādas svarīgas iniciatīvas to nepārtrauktai profesionālajai izaugsmei. Digitālās desmitgades politikas programma ar konkrētiem mērķrādītājiem un mērķiem 2030. gadam, kas noteikti “Digitālajā kompasā”: Eiropas ceļam Digitālās desmitgades programmā “veido Eiropas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi, sniedzot labumu ikvienam”.

Autora biogrāfija

Stavros Α. Nikou ir digitālās izglītības lektors Strathclyde Izglītības institūtā, Strathclyde Universitātē, Skotijā, Apvienotajā Karalistē. Viņam ir doktora grāds informācijas sistēmās, datorzinātnēs un BSc fizikā. Viņš vada pēcdiploma sertifikātu “Tehnoloģiju uzlabota mācīšana un mācīšanās” (digitālā izglītība) Strathclyde Universitātē. Viņa galvenās pētniecības jomas ir mācību tehnoloģijas, vieda mācību vide un digitālās kompetences.  Viņa darbs tiek publicēts starptautiskos žurnālos un referenduma konferencēs. Viņš ir Augstākās izglītības akadēmijas (SFHEA) vecākais līdzstrādnieks un IEEE (SMIEEE) vecākais loceklis.

Digitālā pārveide rada pieprasījumu pēc jaunām digitālajām prasmēm 

Digitālā pārveide, ko virza jaunākie tehnoloģiju sasniegumi, rada paradigmas maiņu darbavietā. “Digitālā darba vietas pārveide” ir definēta šādi:

“Jaunu tehnoloģiju fenomens, kas rada būtiskas izmaiņas dažādos ar darbu saistītos aspektos: izmaiņas attiecībā uz to, kā darbinieki veic uzdevumus un procesus, kā arī izmaiņas viņu sociālajās attiecībās organizācijās un pēc tam vispārējā darba pieredzē” (Meske& Junglas, 2020, 1120. lpp.).

Vairāku revolucionāru tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI), lietu interneta (IoT) un lielo datu, parādīšanās jau strauji pārveido organizācijas struktūras un darba stilas (Verhoef et al, 2021) un rada pieprasījumu pēc jaunām prasmēm visās nozarēs visā pasaulē. Pasaules Ekonomikas forums savā 2023. gada ziņojumā par nodarbinātības nākotni ( Zahidi, 2023. gads) prognozēja, ka nākamajos piecos gados 44 % darba ņēmēju pamatprasmju mainīsies un ka pusei darbinieku visā pasaulē līdz 2025. gadam būs jāpārkvalificējas, jo tiks ieviestas jaunas tehnoloģijas. Eiropā trūkst arī digitālo ekspertu, kas varētu izstrādāt un attīstīt mūsdienīgas digitālās tehnoloģijas sabiedrībai.

Tehnoloģiju attīstība un pārveidojošas prakses ieviešana dažādās nozarēs, kurās ir piemērojamas IKT (piemēram, profesionālie pakalpojumi un ražošana), būtiski ietekmē IKT speciālistu prasmju pieprasījumu nākotnē. ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) definē IKT speciālistus “personas, kuras spēj izstrādāt, ekspluatēt un uzturēt IKT sistēmas un kurām IKT ir galvenā darba daļa” (ESAO, 2014: Informācijas tehnoloģiju perspektīvas). Saskaņā ar ESCO, Eiropas prasmju, kompetenču un profesiju klasifikāciju, IKT speciālisti veic pētniecību; plānot, izstrādāt, rakstīt, testēt, sniegt padomus un uzlabot informācijas tehnoloģiju sistēmas, aparatūru, programmatūru un saistītās koncepcijas konkrētām lietojumprogrammām; izstrādāt saistīto dokumentāciju, tostarp principus, politiku un procedūras; un izstrādāt, izstrādāt, kontrolēt, uzturēt un atbalstīt datubāzes un citas informācijas sistēmas, lai nodrošinātu optimālu darbību un datu integritāti un drošību. Jauno tehnoloģiju straujā attīstība un integrācija būtiski ietekmē IKT profesionālo lomu, padarot dažas prasmes novecojušas un palielinot citu prasmju nozīmi.

Pašlaik vairāk nekā 70 % uzņēmumu ziņo, ka trūkst darbinieku ar atbilstošām digitālajām prasmēm. 2021. gadā vairāk nekā 60 % ES uzņēmumu, kas pieņēma darbā vai mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, saskārās ar grūtībām šo amatu aizpildīšanā. Saskaņā ar Eurostat datiem 2022. gadā aptuveni 9 miljoni personu strādāja par informācijas un komunikācijas (IKT) speciālistiem (digitālie eksperti) visā Eiropas Savienībā (ES), no kuriem 81,1 % bija vīrieši un 18,9 % — sievietes. Pēdējo desmit gadu laikā IKT speciālistu īpatsvars ES kopējā darbaspēkā ir palielinājies. Kā redzams 1. attēlā, 2022. gadā lielākais īpatsvars bija Zviedrijā (8,6 %), kam sekoja Luksemburga (7,7 %) un Somija (7,6 %), bet zemākais īpatsvars tika novērots Grieķijā (2,5 %), Rumānijā (2,8 %) un Polijā (3,6 %). Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam informācijas un komunikācijas (IKT) speciālistu (digitālo ekspertu) skaits palielināsies līdz 20 miljoniem. Tomēr nesenā Monte Carlo simulācijā Eiropa nesasniedz digitālās desmitgades mērķi attiecībā uz IKT speciālistiem ar gandrīz 7 miljoniem IKT ekspertu (aptuveni 13 miljoni plānoto 20 miljonu vietā) (EIT Digital 2021).

Attēls. Virzība uz 20 miljoniem IKT speciālistu ES līdz 2030. gadam

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju tehnoloģijas, kas saskarsies ar lielākām problēmām, ir mākslīgais intelekts, lielie dati, mākoņdatošana, kiberdrošība, rūpnieciskās biotehnoloģijas, robotika un mikroelektronika. Eiropas Programmatūras prasmju alianses (ESSA) ziņojumā norādīts, ka programmatūras speciālistiem visnepieciešamākās cietās prasmes ir programmēšanas prasmes (Java, Javascript un HTML, kam seko Python, C++ un C#), un algoritmu prasmes un projektēšanas prasmes ir sarindotas vēl nedaudz zemāk. Pašreizējā prasmju trūkuma dēļ ir nepieciešama IKT speciālistu pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana, un tās novēršana ir prioritāte gan reģionālā, gan valsts un Eiropas līmenī. 

Mūsdienīga digitālo prasmju vide 

Prasmju neatbilstības un trūkuma novērtēšana ir pirmais solis efektīvas pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides stratēģijas noteikšanā (ESAO, 2016. gads), lai uzlabotu IKT speciālistu digitālo prasmju līmeni Eiropā. Eiropas e-kompetences sistēma (e-CF) sniedz atsauci uz 40 kompetencēm un lietpratības līmeņiem, kas nepieciešami IKT speciālistiem visā Eiropā. CEN (Eiropas Standartizācijas komiteja) publicētais Eiropas IKT profilu saimes koks, kas ir strukturēts septiņās saimēs (procesu uzlabošana, uzņēmējdarbība, tehniskais, projektēšana, izstrāde, pakalpojums un darbība un atbalsts), veido 30 Eiropas IKT profesionālo funkciju profilu sistēmu, kas ir attiecināta uz SFIA prasmēm. Tomēr ir vairāki tehnoloģiju ieviešanas virzītājspēki, kas ietekmēs šo prasmju būtību.  Jaunākajā ziņojumā par nodarbinātības nākotni (Zahidi, 2023.gads), ko publicējis Pasaules Ekonomikas forums, tika uzsvērts, ka mākslīgajam intelektam, lielajiem datiem un mākoņdatošanai būs vislielākā ieviešanas iespējamība, un tāpēc turpmākajos gados tiem būs potenciāls kļūt par galvenajiem pārmaiņu virzītājspēkiem. Mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās speciālisti, uzņēmējdarbības izlūkošanas analītiķi, datu analītiķi un zinātnieki, tīklošana un lietu interneta inženieri un informācijas drošības analītiķi būs visstraujāk augošās darbvietas un lomas IKT jomā, un paredzams, ka 10 līdz 15 gadu laikā sasniegs ražīguma diapazonu.

Kā jaunu digitālo tehnoloģiju parādīšanās, integrācija un ieviešana maina IKT ekspertu prasmju vidi? Tuvāks skatījums. 

Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās

mākslīgais intelekts (MI), šķiet, ir visdaudzsološākā tehnoloģija: tā var automatizēt sarežģītus procesus un uzlabot datu analīzes spēju precizitāti un ātrumu dažādos lietojumos (Chen et al., 2021). Dažādās nozarēs MI arvien vairāk tiek izmantots, lai racionalizētu un paātrinātu piegādes ķēdes un uzņēmējdarbības procesus, samazinātu izmaksas un uzlabotu uzņēmējdarbību. Mašīnmācīšanās (ML) kā MI lietotne (vai apakškopa) ļauj sistēmām mācīties no datiem bez skaidras programmēšanas. Turklāt jaunākās norises lielo valodu modeļu jomā (piemēram, Čata GPT izlaišana 2022. gada beigās) rada lieliskas iespējas, kā arī problēmas. Paredzams, ka Eiropas MI un ML tirgus laikposmā no 2021. līdz 2028. gadam pieaugs par gandrīz 40 % gadā, tāpēc pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem IKT profesionāļiem mākslīgā intelekta jomā, ko pašlaik nav iespējams apmierināt. Saskaņā ar AI prasmju vajadzību analīzes ziņojumu (ARISA, 2023) visvairāk pieprasītās MI lomas ir datu zinātnieki un inženieri, mašīnmācīšanās inženieri (tostarp dabiskās valodu apstrādes un datorredzes inženieri). Operatīvs inženieris ir vēl viena vieta, kurai jāpievērš liela uzmanība. ES, izmantojot Mākslīgā intelekta aktu, par prioritāti ir noteikusi mākslīgā intelekta ētisku un likumīgu izmantošanu. 

Virtuālā realitāteun metaverss ir divas jaunas tehnoloģijas, kurām būs būtiska ietekme, kas radīs gan iespējas, gan problēmas. Virtuālā realitāte (VR) ir trīsdimensiju digitālā vide, kas simulē un uzlabo realitāti, piedāvājot interaktīvu un iegremdētu vizuālo, dzirdes, taustes vai pat ožas pieredzi (Di Natale et al., 2020), savukārt metaversu varētu uzskatīt par tradicionālās virtuālās realitātes (VR) vai paplašinātās realitātes (AR) progresīvu versiju (Hwang et al., 2023). Tā kā internets pastāvīgi attīstās, nākamā paaudze Web 4.0 ļaus integrēt digitālus un reālus objektus un vidi, uzlabojot mijiedarbību starp cilvēkiem un mašīnām un izjaucot robežas starp virtuālajām un reālajām. Tam nepieciešamas īpašas prasmes darbam ar mentēto un virtuālo realitāti (AR/VR). Tiek lēsts, ka līdz 2025. gadam ES būs vajadzīgas 860 K darbvietas, lai paplašinātu realitāti. Nesen Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunu stratēģiju par Web 4.0 un virtuālajām pasaulēm, lai virzītu nākamo tehnoloģisko pāreju. Viens no galvenajiem stratēģiskajiem pīlāriem ES virtuālo pasauli stratēģijā ir saistīts ar VR/AR prasmju veidošanu. Ir svarīgi definēt AR/VR kompetenču satvarus un izveidot attiecīgas mācību programmas (Nikou et al., 2023).

Datu zinātne/lielo datu

pārvaldības tehnoloģijas ir katras informācijas sistēmas pamatelementi. Lielo datu pieņemšanai ir vajadzīgas jaunas datu pārvaldības metodes un līdz ar to prasmes datu modelēšanā, datu integrēšanā, darījumu datu pārvaldībā, vaicājumu valodās un optimizācijā un analītiskajās metodēs (Darmont, 2022). Tas palielina pieprasījumu pēc datu zinātniekiem ar spēcīgām datizraces, analītiskajām un modelēšanas prasmēm un uzņēmējdarbības izlūkošanas analītiķiem, lai palīdzētu uzņēmumiem radīt nozīmi no lielajiem datiem (Morrison, 2016). Datu pieaugošā nozīme ir atspoguļota Komisijas Eiropas Datu stratēģijā, kuras mērķis ir uzlabot ES konkurētspēju un datu suverenitāti pasaules mērogā. 

Mākoņdatošana un lietu internets (IoT)

Mākoņdatošana palielina pieprasījumu veidot un optimizēt datu mākoņus, pakalpojumu integrāciju un stratēģiskās pārvaldības prasmes (Darrow, 2015). Turklāt 5G un 6G šūnu tīklu attīstība uzlabos datu pārraides efektivitāti, palielinot lietu interneta (IoT) izplatību.  Lietu internets savieno fiziskus objektus ar iegultiem sensoriem un citām tehnoloģijām. Lai palīdzētu lietu internetam apstrādāt daudz vairāk informācijas, tiek izmantota arī perifērdatošana — process, kas decentralizē datu apstrādi (t. i., ka informācija tiek apstrādāta tuvu vietai, kur tā tiek ģenerēta, saīsinot laiku, kas vajadzīgs datu pārraidei, un palielinot pieslēguma ātrumu). Tā rezultātā var izveidoties Industriālais lietu internets (IIoT), kura mērķis ir savienot miljardiem neviendabīgu ierīču ar rūpnieciskiem lietojumiem, kas ļauj vākt, apmainīties un analizēt datus (Sigov et al., 2022), kas noved pie nākamās paaudzes “Rūpniecība 4.0” vai “Rūpniecība 5.0” “Rūpniecība 5.0”. Tīklu un lietu interneta speciālisti turpmākajos gados būs ļoti vajadzīgi, un tas ir atspoguļots ES politikas veidošanā, un ES savienojamības paketesmērķis ir uzlabot Eiropas datošanas, mākoņdatošanas un perifērijas spējas gan tehnoloģiju, gan prasmju jomā. 

Tomēr

kiberdrošības palielinātā bezvadu savienojamība bieži vien var būt neaizsargāta pret iespējamiem riskiem un draudiem, piemēram, neatļautu piekļuvi vai ļaunprātīgiem uzbrukumiem pakalpojumu kvalitātei un pieejamībai (piemēram, e-komercija, e-bankas vai e-veselības aprūpes sistēmas). Kiberdrošības prasmes, kas saistītas gan ar programmatūru, gan aparatūru, uzskata par būtiskām, lai saglabātu informācijas privātumu un konfidencialitāti. Turklāt MI izmantošana var paplašināt kiberdraudu praksi (BECUE et al, 2021). Tas rada pieprasījumu pēc kiberdrošības prasmēm, kas saistītas ar mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos. Eiropas Kiberdrošības aģentūra (ENISA) nodrošina stabilu atsauces punktu, lai panāktu vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Eiropā, izmantojot Kiberdrošības aktu, produktu, pakalpojumu un procesu kiberdrošības sertifikācijas satvaru. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi novērst kiberdrošības prasmju trūkumu, lai nodrošinātu informācijas drošību un personu privātuma aizsardzību. ES stratēģiskās iniciatīvas, piemēram, Kiberprasmju akadēmija (Eiropas politikas iniciatīva, kas uzsākta 2023. gadā un kuras mērķis ir apvienot esošās iniciatīvas kiberprasmju jomā un uzlabot to koordināciju, lai novērstu kiberdrošības talantu trūkumu un palielinātu ES konkurētspēju, izaugsmi un noturību) ir solis pareizajā virzienā. 

Visbeidzot,kvantu datošana, vēl viena potenciāli revolucionāra tehnoloģija datošanas un fizikas krustpunktā, ir kvantu datošana. Kvantu tehnoloģijas padara iespējamu lielāku skaitļošanas jaudu un nepievilcīgu interneta infrastruktūru, pārvarot esošo datoru ierobežojumus. Kvantu tehnoloģiju vēl nevar uzskatīt par pietiekami nobriedušu komercializācijai, taču tā noteikti ir nākamais lielais jautājums apvārsnī, kas var atrisināt problēmas daudz ātrāk, nekā mūsdienu datori. Kvantu tehnoloģijas ieņem augstu vietu ES darba kārtībā ar tādām iniciatīvām kā Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC kopuzņēmums) un Kvantu tehnoloģiju pamatiniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt kvantu pētniekus, lai Eiropā izstrādātu pasaules klases superdatošanas ekosistēmu.

Ņemot vērā iepriekš minētās jaunās tehnoloģijas un pašreizējo prasmju trūkumu, ir būtiski jāuzlabo nākotnē gatavam IKT darbaspēkam vajadzīgās prasmes. Lai pārdefinētu IKT speciālistu (digitālo ekspertu) pienākumus un darbības, ir vajadzīgas iniciatīvas, lai novērstu prasmju trūkumu un veicinātu viņu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Prasmju pilnveide viņiem piedāvās jaunas prasmes, kas vajadzīgas viņu profesionālajām funkcijām, savukārt pārkvalifikācija ļaus viņiem uzņemties jaunas funkcijas. 

Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana ir kļuvusi stratēģiski obligāta

Eiropas Komisija ir pasludinājusi 2023. gadu par Prasmju gadu, kura mērķis ir veicināt mūžizglītību un veicināt “pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides domāšanu, palīdzot cilvēkiem iegūt pienācīgas prasmes kvalitatīvām darbvietām”. Mums ir arī jāaplūko Eiropas Prasmju gads saistībā ar digitālo kompasu: Eiropas ceļam Digitālās desmitgades programmai, kurā vēlas, lai “līdz 2030. gadamvismaz 80 % pieaugušo ar digitālajām pamatprasmēm un 20 miljoni nodarbināto IKT speciālistu Eiropas Savienībā”. Programmā ir izvirzīti četri konkrēti mērķi, lai virzītu uz priekšu digitālo pārveidi: digitāli kvalificēti iedzīvotāji un augsti kvalificēti digitālie speciālisti, uzņēmumu digitālā pārveide, droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. Dažādi ES rādītāji, piemēram, Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) cilvēkkapitāla dimensija vai Cedefop Eiropas prasmju indekss (ESI), seko līdzi dalībvalstu digitālajam sniegumam dažādās jomās, tostarp prasmju jomā. 

Lai veicinātu prasmju attīstību, Komisijas darbības šajā jomā ietver “iekļaujošus ieguldījumus apmācībā un prasmju pilnveidē, nodrošinot, ka prasmes atbilst darba tirgus vajadzībām, saskaņojot cilvēku centienus un prasmju kopumus ar iespējām darba tirgū, kā arī stiprinot mācību iespējas un mobilitāti un atvieglojot kvalifikāciju atzīšanu”. Lai tas būtu iespējams, Eiropas izglītības un apmācības sistēmām ir jākļūst piemērotām digitālajam laikmetam, kas ir ES Digitālās izglītības rīcības plāna (2021.–2027. gadam) priekšplānā. 

Atbalsts digitālo ekspertu profesionālajai izaugsmei ES

ES jau atbalsta dažādas svarīgas iniciatīvas, lai apmācītu IKT un digitālos ekspertus. Programma “Digitālā Eiropa” (DIGITAL) ir jauna ES finansēšanas programma, kuras mērķis ir digitālo tehnoloģiju nodrošināšana uzņēmumiem, iedzīvotājiem un pārvaldes iestādēm. Tā atbalsta projektus tādās svarīgās spēju jomās kā superdatošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes, nodrošinot digitālo tehnoloģiju plašu un iekļaujošu izmantošanu visā ekonomikā un sabiedrībā. Programmas “Digitālā Eiropa”kontekstā vadības mērķis ir atbalstīt izglītības un apmācības kopienas, nodrošinot ceļvežus un pamatnostādnes mainīgajām padziļināto digitālo prasmju (ADS) prasībām. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT Digital) uztur daudzu ieinteresēto personu Eiropas ekosistēmu, kuras mērķis ir atbalstīt iedzīvotājus, jaunuzņēmumus un MVU ar izglītības kursiem un uzņēmumu izveides un paātrināšanas pakalpojumiem, veicinot inovāciju un veicinot uzņēmējdarbību spēcīgas digitālās Eiropas labā (piemēram, 2023. gada Atvērtās inovācijas fabrika). Digitālo prasmju un darbvietu platforma ikvienam, kas vēlas pilnveidot savas digitālās prasmes, zināšanas un karjeru, nodrošina brīvu piekļuvi dažādai kvalitatīvai informācijai un resursiem. Kā piemēru var minēt četras augsta līmeņa maģistra programmas, ko atbalsta EISI un kas vērstas uz antropocentrisku mākslīgo intelektu, MI ētiku, publisko sektoru un MI veselības aprūpē, kur studenti var pieteikties kursos, kurus māca labākie speciālisti šajā jomā dažādās ES valstīs.

Personīgā iesaistīšanās mūžizglītībā ir profesionālās izaugsmes priekšnoteikums, un digitālo ekspertu profesionālā attīstība ir saistīta ar šo mūžizglītības domāšanas veidu. Zināšanas un prasmes būtu jāuzskata par kapitāla veidiem, “apzinātu ieguldījumu” produktu un ieguldījumi cilvēkkapitālā palielina ražīgumu un darba ņēmēju pabalstus (Becker, 1993). Mūsu ceturtās industriālās revolūcijas laikmetā, kas IKT prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju izvirza katras sarunas priekšplānā, ir ļoti svarīgi, lai publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, ES dalībvalstis, uzņēmumi un apmācības pakalpojumu sniedzēji sadarbotos, lai izstrādātu nākotnes prasībām atbilstošu politiku, iniciatīvas un apmācības programmas un izveidotu izglītības ekosistēmu IKT darbaspēka digitālo prasmju uzlabošanai. 

IKT digitālo ekspertu pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi var uzskatīt par četru posmu pieeju (sk. 2. attēlu). 

Pirmais posms ir prasmju trūkuma vai nepilnību apzināšana. Apsekojumi vai citas tradicionālās metodes var aptvert prasmju vajadzības IKT darba tirgū. Tomēr Darba tirgus un prasmju apzināšana (LMSI), kurā izmanto lielos datus un MI metodes, var sniegt labāku ieskatu par jaunajām tendencēm un vajadzīgajām prasmēm salīdzinājumā ar tradicionālajām metodēm, piemēram, prasmju apsekojumiem un prognozēšanu (CEDEFOP, 2021). Kad būs apzinātas vajadzīgās prasmes, nākamais solis ir attīstīt vajadzīgās prasmes, izmantojot formālo un neformālo izglītību. Prasmju attīstības ekosistēmā var būt iesaistīti vairāki dalībnieki, kas nodrošina vairākus pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides ceļus. 

Augstākās izglītības iestādēm

un universitātēm ir un var arī turpmāk būt izšķiroša nozīme digitālo ekspertu prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā. Izmantojot partnerības un sadarbību ar nozares līderiem un tehnoloģiju uzņēmumiem, viņi var gūt ieskatu digitālajā nozarē vajadzīgajās prasmēs. Tāpēc viņi var proaktīvi vai reaģētspējīgi izstrādāt kursus un grādus, kas atbilst nozares tendencēm un jaunajām tehnoloģijām, piedāvājot absolventiem vajadzīgās prasmes, piemēram, mākslīgo intelektu, datu analīzi, kiberdrošību utt. Tās var arī piedāvāt īstermiņa vai ilgtermiņa pilna laika vai nepilna laika programmas, kas pielāgotas konkrētām nozares vajadzībām un prasmju trūkumam. Turklāt, pateicoties praksei, studenti var gūt vērtīgu pieredzi, strādājot IKT nozarē īstermiņā pirms studiju beigšanas. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka universitātes var veicināt pētniecību un inovāciju jauno tehnoloģiju jomā.

Tehniskās un profesionālās izglītības nodaļas

Vidējās profesionālās izglītības ietvaros studenti var iegūt precīzas prasmes, kas vajadzīgas konkrētai profesionālai IKT lomai. Profesionālās izglītības un apmācības (CVET) turpināšana, kas pielāgota konkrētām nozares vajadzībām un prasmju trūkumam, ir būtiska, lai atbalstītu IKT darbiniekus IKT prasmju turpmākā attīstīšanā, atjaunināšanā un uzlabošanā. Turklāt māceklība, kas ir politikas prioritāte PIA jomā Eiropas līmenī (CEDEFOP, 2023),var palīdzēt studentiem gūt reālu darba pieredzi, ko meklē darba devēji, un pieaugušajiem, lai uzlabotu savas prasmes. Mikroapliecinājumi (piemēram, digitālie žetoni) ir jauns veids, kā indivīdi elastīgi “apkopt” mācīšanos, apkopojot uz kompetencēm orientētus sertifikātus un veidojot šādus portfeļus. Ir vērts pieminēt, ka visu līmeņu un sistēmu izglītības un apmācības kvalifikācijas ir “lasāmas un saprotamas dažādās valstīs un sistēmās”, izmantojot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI).

Apmācība par pētniecību darbavietā sniedz pierādījumus

tam, ka pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei vajadzētu būt daļai no organizācijas stratēģiskajiem mērķiem (Li, 2022).  Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma jaunāko ziņojumu “Ceļā uz pārkvalifikāciju” (2019. gads) uzņēmuma pašreizējā darbaspēka pārkvalificēšanai, nevis jaunu darbinieku pieņemšanai darbā ir finansiāla nozīme. Lai saviem darbiniekiem nodrošinātu nākotnes prasībām atbilstošas prasmes, uzņēmumi var piedāvāt apmācību darbavietā, t. i., seminārus un darbseminārus, vai mentorēšanas shēmas, kurās konsultācijas, ieskatu un praktisku pieredzi var sniegt mentors vai piedaloties sadarbības projektos organizācijā un pakļaujot darbiniekus jaunām tehnoloģijām. Uzņēmumi var arī sponsorēt ārēju apmācību, piemēram, atbalstīt IKT darbiniekus, lai viņi varētu iegūt augstākos grādus, vai apgūt citas apmācības iespējas, piemēram, tiešsaistes kursus bez jebkādas mācību maksas. 2021. gadā 11,2 % ES uzņēmumu nodrošināja IKT speciālistiem profesionālo apmācību.

Profesionālas sabiedrības un organizācijas

Daudzas labas reputācijas profesionālās sabiedrības un organizācijas piedāvā starptautiski atzītus sertifikātus par dažādiem specializētiem tematiem. Datortehnikas asociācija (ACM) un Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (IEEE) ir 2 šādas organizācijas, kas saviem biedriem piedāvā IT nozares sertifikāciju un mūžizglītības rīkus un resursus. Turklāt IKT produktu specifiskā apmācība bieži ir pieejama atsevišķiem programmatūras vai aparatūras pārdevējiem, piemēram, Oracle universitātei, Cisco Networking Academy, Google Professional Certifications, Nvidia Deep Learning Institute un Microsoft. Eiropas Komisijas Digitālo prasmju un darbvietu platforma ir galvenā ES iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt prasmju attīstību, piedāvājot plašu informācijas un resursu klāstu par digitālajām prasmēm. Digitālie eksperti savu profesionālo prasmju pilnveidei vai pārkvalifikācijai var izmantot pieejamās nozares atzītās sertifikācijas vai pārsertifikācijas un radīt pašiem savas prasmes.  

Pašmācības

digitālās jomas ekspertiem būtu jāņem vērā nepārtrauktas mācīšanās un pašuzlabošanas domāšanas veids. Viņi var saņemt jaunāko informāciju par jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem savā jomā, izmantojot dažādus līdzekļus: veidot kontaktus ar kolēģiem, pievienoties tiešsaistes kopienām, sadarboties ar sociālo mediju platformām, apmeklēt darbseminārus, tīmekļseminārus un citas profesionālās attīstības programmas (piemēram, EIT digitālos profesionālos kursus). Arī brīvi un publiski pieejami MOOC (piemēram, EIT kopienas MOOC, MIT Open Courseware, Khan Academy, Coursera u. c.) piedāvā lielus resursus prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai. Turklāt līdztekus tehniskajām prasmēm ļoti svarīga ir arī vispārīgo prasmju attīstīšana, piemēram, efektīva komunikācija, darbs komandā, analītiskā un radošā domāšana. Šķiet, ka pašmācība nākotnē kļūs par dominējošu iespēju, ja pūļa darbs, ārštata darbs un nosacīts darbs turpinās pieaugt, jo kolektīvā darba ņēmēji ir atbildīgi par savām mācībām un prasmju attīstību (Margaryan, 2019).

Kad vajadzīgās prasmes ir attīstītas, trešais posms ir prasmju nodošana darba tirgū. Paredzams, ka pāreja no prasmju izglītības uz prasmju aktivizēšanu uzlabos uzņēmējdarbības ražīgumu, veicinās konkurētspēju, atbalstīs inovāciju un, protams, turpinās attīstīt digitālo ekspertu profesionālos profilus un darba priekšrocības. 

Procesa pēdējais posms ir uzraudzīt un novērtēt, cik efektīva ir pāreja no prasmju izglītības posma uz prasmju aktivizācijas posmu. Vai ir izpildītas paredzamās vajadzīgās prasmes? Vai pāreja atbilda darba tirgus prasībām? Pastāvīga uzraudzība nodrošinās nepieciešamo atgriezenisko saiti uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides programmas nākamo atkārtojumu.

Epilogs

Jaunās revolucionārās tehnoloģijas un nepieredzētais digitālās revolūcijas temps paver jaunas iespējas cilvēkiem un ES ekonomikai. Lai maksimāli izmantotu šīs digitālās nākotnes sniegtās iespējas, Eiropai ir vajadzīgi kompetenti un kvalificēti digitālās jomas eksperti visās dalībvalstīs, reģionos un pilsētās. Digitālo prasmju attīstīšanas nozīme ir ļoti svarīga. Ir uzsāktas dažādas ES mēroga un valstu iniciatīvas, kuru mērķis ir iesaistīt vairāk cilvēku IKT apmācībā, un ievērojams finansējums tādām programmām kā DIGITAL mērķis ir veicināt padziļinātas un specializētas IKT prasmes. ES digitālie mērķrādītāji 2030. gadam ietver digitālās pārveides virzīšanu, izmantojot prasmes, valdību, infrastruktūru un uzņēmējdarbību. Eiropa cenšas dot iespējas uzņēmumiem un privātpersonām “uzcilvēku orientētā, ilgtspējīgā un pārticīgākā digitālajā nākotnē”. Progress ir daudzsološs: IKT speciālistu īpatsvars ES pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies — Eurostat dati liecina, ka digitālo ekspertu skaits ES ir palielinājies par 57,8 %, kas ir vairāk nekā sešas reizes vairāk nekā nodarbinātības pieauguma temps. Lai veicinātu kvalitatīvu, pieejamu, iekļaujošu un efektīvu digitālo ekspertu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, ļoti svarīga ir visas valdības pieeja ar partnerībām starp IKT nozari un pakalpojumiem un izglītības jomas ieinteresētajām personām. Būtu jāoptimizē sadarbība starp universitātēm un rūpniecību: nozares zināšanas, kas integrētas mācību programmās, un akadēmiskā zinātība, kas iekļaujas nozares vadītos projektos. Kursi un apmācības piedāvājumi IKT jomā būtu vēl vairāk jāsaskaņo ar nozares pieprasījumu; process, kura rezultātā tiks veicināta inovācija un spēju veidošana starp disciplīnām. Lai veicinātu digitālos talantus Eiropā un nodrošinātu, ka digitālā pārkārtošanās integrē mūsu Eiropas pamatvērtības, būtiski ir arī plašāka zināšanu apmaiņa un uzlabots IKT apmācības katalogs visā ES. 


Attēlu avots: Langstrupa