Lietuva: pārskats par digitālajām prasmēm

Ievads

Lietuva pašlaik ieņem 20. vietu no 27 ES valstīm Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) 2022. gada cilvēkkapitāla dimensijā. Lietuva pastāvīgi pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz dzimumu paritāti IKT speciālistu vidū, un tas palīdz sasniegt digitālās desmitgades dzimumu konverģences mērķi. Tā kā 24 % IKT amatu ieņem sievietes, valsts pašlaik ieņem ceturto vietu Eiropas Savienībā (Eu vidējais rādītājs ir 19 %).

Gandrīz pusei iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes, un ES vidējais rādītājs pārsniedz šo rādītāju (54 % salīdzinājumā ar 49 %). Dati par digitālajām spējām, kas pārsniedz pamatlīmeni, liecina par līdzīgu atšķirību (23 % pret 26 %). Pašlaik IKT absolventi veido 4 % no visiem absolventiem Lietuvā, un 14 % Lietuvas uzņēmumu saviem darbiniekiem piedāvā specializētu IKT apmācību salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 20 %.

IMD Pasaules konkurētspējas gadagrāmatā 2022 Lietuva ir otrā (63 valstu vidū) digitālo/tehnoloģisko prasmju jomā (2 punkti virs vidējā), un desmitā vieta digitālo rīku un tehnoloģiju izmantošanā (7,55 salīdzinājumā ar vidēji 6,29) liecina, ka uzņēmumi ļoti labi izmanto digitālos rīkus snieguma uzlabošanai. Ziņojumā arī norādīts, ka digitālā pārveide uzņēmumos kopumā ir labi īstenota (6,79 salīdzinājumā ar vidēji 5,95) un finansējums tehnoloģiju attīstībai ir viegli pieejams (25. vieta).

2013. gadā tika organizēts Lietuvas Nacionalinės skaitmeninės koalicijos kūrimas ( National Digital Coalimas) uzdevums, kura mērķis bija samazināt IKT speciālistu trūkumu, uzlabot apstākļus privātā un publiskā sektora darbiniekiem un visiem iedzīvotājiem, lai viņi varētu apgūt un pastāvīgi uzlabot IKT un vispārējās prasmes, kas vajadzīgas darbam, izveidot IT uzņēmumu un attīstīt digitālo tirgu, lai piesaistītu vairāk jauniešu izvēlēties IKT un citas precīzas zinātnes studijas un karjeru; nodrošināt darbam nepieciešamo digitālo un universālo prasmju apguvi, studējot citas precīzas zinātnes; un nodrošināt darbam nepieciešamo digitālo un universālo prasmju apguvi, studējot citas precīzas zinātnes. Sešas apvienības un Izglītības un zinātnes, komunikācijas, sociālā nodrošinājuma un darba ministrijas, Viļņas Universitāte un Kauņas Tehnoloģiju universitāte ir Nacionālās digitālās koalīcijas dibinātāji, jo asociācija “Langas ateiti” darbojas kā iniciatīvas grupas koordinators.

Pārskats par valsts stratēģijām un valstu iniciatīvām

Valsts stratēģijas

Progresa stratēģija “Lietuva 2030” ir vispārējs dokuments, kas ļauj pārvaldīt stratēģiskos mērķus un optimizēt vairākus citus stratēģiskās plānošanas dokumentus. Stratēģijas mērķis ir veicināt uz progresu orientētas vērtības ekonomikā, valdībā un sabiedrībā. Šīs norises konsolidēs progresīvās vērtības un virzīs ilgtspējīgas attīstības principus. Viedas sabiedrības jomā būtiskas pārmaiņas ir individuālo talantu attīstība, piemērošana un atzīšana.

ESAO prasmju stratēģija Lietuvai tika sagatavota 2020. gadā sadarbībā ar Lietuvas ministrijām, lai izstrādātu politikas risinājumus, kas ir pielāgoti valsts konkrētajām prasmju vajadzībām. Tajā ir apzinātas iespējas un sniegti ieteikumi Lietuvai, lai labāk sagatavotu jauniešus darbam un dzīvei vajadzīgās prasmes, palielinātu pieaugušo un uzņēmumu līdzdalību mācībās, labāk izmantotu cilvēku prasmes darbā un stiprinātu prasmju politikas pārvaldību.

Lietuvas Rūpniecības digitalizācijas ceļvedī 2020.–2030. gadam ir ierosināti galvenie vidēja termiņa pasākumi, kas jāīsteno līdz 2027. gadam, un ilgtermiņa pasākumi, kas jāīsteno līdz 2030. gadam, uzsvaru liekot uz gūtās pieredzes un korektīvo pasākumu īstenošanu laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam. Pievērsties tehnoloģijām, kurām līdz 2030. gadam būs vislielākā ietekme uz Lietuvas rūpniecības digitalizāciju, piemēram, aditīvajai ražošanai, automatizācijai, robotikai, mehatronikai, viedajiem sensoriem, fotonikai, lietu internetam, kiberdrošībai, mākoņdatošanas ražošanai, automatizētām noliktavu pārvaldības sistēmām, mākslīgā intelekta paplašinātajai realitātei, uzņēmējdarbības pārvaldības sistēmām.

Valstu iniciatīvas

Lietuvas atveseļošanas un noturības plānā digitālajai pārveidei atvēlēti 31,5 % no kopējā budžeta. Tās galvenie mērķi nākamajiem 12 mēnešiem veidos pamatu inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē, sabiedrisko pakalpojumu efektivitātei, publisko informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveidei un pasākumiem virzībā uz 5G. 

Plānā 32 % no tā resursiem ir piešķirti digitālajai pārveidei, tostarp 117 miljoni EUR lietuviešu valodas tehnoloģijai. Tās mērķis ir veicināt vispārēju piekļuvi digitālajiem resursiem un ļaut akadēmiskajām aprindām un rūpniecībai izstrādāt pielāgotas tehnoloģijas. Piemēram, 35 miljonu eiro vērtā projekta mērķis ir attīstīt valodu resursus, lai uzlabotu valstu valodu MI sistēmas un palīdzētu saglabāt lietuviešu valodu. Plāns atbalsta valsts mākoņdatošanas pakalpojumu infrastruktūras izveidi (95 miljoni euro), un 5G izvēršana ir viens no tās galvenajiem mērķiem (EUR 73,5 miljoni).

Digitālās izglītības pārveides “EdTech” mērķis ir veicināt digitālās izglītības inovāciju ieviešanu skolās un uzlabot pedagogu digitālās prasmes. Iniciatīva ietver digitālo mācīšanas rīku izstrādi, mācību satura digitalizāciju un aprīkojuma iegādi tālmācībai un hibrīdmācībām. Tiks izveidots pedagogu novatoru tīkls un digitālās izglītības inovāciju testēšanas vide. Nodrošinot pedagogu iespējas iegūt maģistra grādu IT jomā, tiks uzlabotas digitālās pedagoģiskās kompetences. Iniciatīva, ko sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm vada Valsts izglītības aģentūra, sākās 2022. gadā un noslēgsies 2024. gadā.

Tūkstošgades skolu attīstības programmas mērķis ir reorganizēt un uzlabot skolu infrastruktūru un garantēt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai visiem bērniem Lietuvā neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai sociālekonomiskā statusa. Programma sniedz atbalstu skolu pasākumiem, skolotāju apmācībai un infrastruktūras attīstībai, vienlaikus nosakot prasības pašvaldībām, kas vēlas saņemt atbalstu. Programma saņems 210 miljonus EUR no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Tā tika uzsākta 2022. gada janvārī. Ievērojama daļa pašvaldību jau ir izraudzījušās skolas dalībai programmā. Konsultāciju pakalpojumi tiek sniegti tā, lai varētu izstrādāt kvalitatīvus ieguldījumu plānus. Līdz 2026. gada jūnija beigām vismaz 80 % Lietuvas pašvaldību būs īstenojušas Tūkstošgades skolu programmu un tiks atbalstītas 150 skolas.

Vecāka gadagājuma pilsoņu tiešsaistes dienas Lietuvā ir ikgadēja kampaņa, ko apvienība “Langas ateiti” organizē no 2018. gada. Tā aicina seniorus būt ieinteresētiem elektronisko pakalpojumu inovācijās, mācīties kritiski izvērtēt informāciju un uzlabot viņu digitālās prasmes.

Finansējuma iespējas

Finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālās kompetences, ir pieejamas aizdevumu, dotāciju un finanšu instrumentu veidā. Laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī kā “Apvāršņa”, “Erasmus+”, ESI fondu un EEZ dotāciju shēmu darbības. Plašāku informāciju varat atrast Lietuvas Valsts digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.