Zviedrija: digitālo prasmju momentuzņēmums

Ievešana 

Zviedrija Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2022. gada izdevumā ierindojas 4. vietā no 27 ES dalībvalstīm. Kopumā Zviedrijas sniegums ir labs (kā tas bija pēdējos pāris gados) un rādītāji pārsniedz kopējo ES vidējo rādītāju, lai gan progress nav tik straujš kā iepriekš. Valsts ierindojas 4. vietā cilvēkkapitālā, un tas joprojām ir spēcīgs sniegums salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Iedzīvotājiem kopumā ir gan augsts digitālo pamatprasmju līmenis (67 %), gan vairāk nekā digitālās pamatprasmes (36 %), kas liecina, ka Zviedrija virzās pareizajā virzienā, lai līdz 2030. gadam sasniegtu digitālās desmitgades mērķrādītāju, proti, 80 % iedzīvotāju ar vismaz pamata digitālajām prasmēm. Savienojamības jomā Zviedrija ir samazinājusies līdz 9. vietai un 5G pārklājumā ir zemāka par ES vidējo rādītāju. Konkrēti, Zviedrijas rādītāji ir daudz zemāki par ES vidējo rādītāju (66 %) apdzīvoto teritoriju 5G aptvērumā, proti, 18 %. Turklāt Zviedrija digitālo publisko pakalpojumu jomā ieņem 9. vietu. Zviedrijas iedzīvotāji, uzņēmumi un publiskais sektors ir ļoti digitāli nobrieduši. Zviedrijā kopā ar Somiju ir visdigitalizētākie MVU (attiecīgi 86 % ir digitālās intensitātes pamatlīmenis). Turklāt Somija, Dānija un Zviedrija kopumā ieņem augstāko vietu uzņēmumu digitālajā pārveidē. 

Microsoft digitālās nākotnes indekss mēra 16 Eiropas valstu, tostarp Zviedrijas, digitalizācijas līmeni. Indekss sniedz datus par pašreizējo valsts digitalizācijas līmeni un atklāj veiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās ir jādara vairāk, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Digitalizācija tiek uztverta, izmantojot piecas digitālās attīstības kategorijas: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Zviedrijas digitālās attīstības kopējais rādītājs ir 159, savukārt Viduseiropas un Austrumeiropas vidējais rādītājs ir 100. Tas padara Zviedriju par vienu no līderēm digitālajā attīstībā.  

2018. gadā tika izveidota Zviedrijas Nacionālā digitālo prasmju un darbvietu koalīcija, kuras apjoms 2019. un 2020. gadā ir pastāvīgi pieaudzis. Koalīcija tagad ir daudzu ieinteresēto personu partnerība, kas ir aktīvi iesaistīta digitālo prasmju un kompetences veicināšanā Zviedrijā. Koalīcija darbojas kā uz dalībniekiem orientēts tīkls, un tās mērķis ir radīt uz sadarbību vērstu un iekļaujošu vidi, kurā tās dalībnieki varētu tikties un diskutēt. Koalīcija ar aptuveni 30 dalīborganizācijām pārstāv dažādas nozares, tostarp valdības aģentūras, universitātes, nozares apvienības, privātā sektora pārstāvjus un nevalstiskās organizācijas (NVO).

Pārskats par valsts stratēģijām un valstu iniciatīvām 

Valsts stratēģijas 

Zviedrijas pašreizējā digitalizācijas stratēģija Zviedrijas digitalizācijas stratēģija pieņemta 2017. gadā. Šo sākotnējo stratēģiju papildina citas stratēģijas, piemēram, valsts pieeja mākslīgajam intelektam (2019. gads) un Datu stratēģija (2021). Lai gan stratēģija ir pieņemta pirms pieciem gadiem, tās mērķis ir padarīt Zviedriju par līderi digitālās pārveides potenciāla atraisīšanā, un tai ir attiecīgas papildu stratēģijas. Zviedrija ir arī pieņēmusi skolu sistēmas digitalizācijas valsts stratēģiju (2017. gads), kam sekoja rīcības plāns (2019. gads). No 18 iniciatīvām, kas ierosinātas rīcības plānā, tiek īstenotas 13 iniciatīvas. 

Zviedrijas Valsts izglītības aģentūra ir iesniegusi valdībai priekšlikumu par jaunu valsts digitalizācijas stratēģiju skolu sistēmai 2023.–2027. gadam. Šis priekšlikums tika iesniegts 2022. gada 19. decembrī, un Zviedrijas Izglītības valsts aģentūra cita starpā norāda, ka stratēģijas mērķis ir norādīt uz kopīgu ievirzi turpmākajam darbam un tādējādi palielināt līdzvērtību pirmsskolas, skolas un pieaugušo izglītībā. 

Valstu iniciatīvas  

Zviedrijas atveseļošanas un noturības plāna kopējais piešķīrums ir 3,3 miljardi EUR dotāciju veidā, un tas ir vērsts uz to problēmu risināšanu, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un cilvēkkapitālu. Zviedrijas digitālās problēmas ir vērstas uz nepieciešamību īstenot digitalizācijas pārveides potenciālu. Lai to panāktu, to mērķis ir palielināt studiju vietu skaitu augstākajā profesionālajā izglītībā un paplašināt izglītību universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs. Tas ir nepieciešams, lai novērstu pašreizējo ekspertu trūkumu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē. 

Ikgadējais valsts pasākums “Digitalidag”jeb “Digitaltoday” ir vērsts uz ikdienas dzīves digitālajiem aspektiem un pulcē publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas no dažādām sabiedrības nozarēm, lai mudinātu cilvēkus piedalīties digitālajā attīstībā. 2022. gada 14. oktobrī notika “Digitalidag” ceturtais izdevums. Piedalījās 250 ieinteresētās personas no uzņēmēju aprindām, pašvaldībām, iestādēm, bibliotēkām, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības un citiem sabiedrības dalībniekiem un kopīgi organizēja 1000 pasākumus 215 vietās visā Zviedrijā. 

Zviedrijas digitālo prasmju iniciatīva ir izveidojusi vairākus ziņojumus, kas aptver dažādus ar digitālajām prasmēm saistītus aspektus. Šajos ziņojumos ir iekļauta analīze par to, ka līdz 2024. gadam trūks 70,000 kompetentu IKT speciālistu, un aplūkots, kā definēt digitālo izcilību; analizēt darba sludinājumus, sniegt nākotnes scenārijus par to, kā digitālās izcilības pieejamība var būt atkarīga no dažādiem politikas lēmumiem un kā attīstās tendences. Iniciatīvā ir arī iesniegts provizorisks priekšlikums digitālo prasmju piedāvājuma veicināšanai, kas ietver tādus pasākumus kā izglītības un pētniecības veicināšana, specializētas sadarbības padomes izveide un statistikas un prognožu pieejamības uzlabošana. Galīgais ziņojums tika publicēts 2022. gada 31. oktobrī. 

Tajās, piemēram, analizēts aplēstais 70000 kvalificētu IKT darbinieku trūkums līdz 2024. gadam; apskatiet, kā definēt digitālo izcilību; analizēt darba sludinājumus, sniegt nākotnes scenārijus par to, kā digitālās izcilības pieejamība var būt atkarīga no dažādiem politikas lēmumiem un kā attīstās tendences. Iniciatīvā ir arī sniegts provizorisks priekšlikums par to, kā veicināt digitālās izcilības prasmju piedāvājumu. Priekšlikumi ietver gan izglītības un pētniecības veicināšanu; uzlabot sadarbību, izveidojot specializētu padomi, un uzlabot statistikas un prognožu pieejamību.  

Finansējuma iespējas 

Finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai atbalstītu indivīdu un organizāciju digitālās kompetences, ir pieejamas aizdevumu, dotāciju un finanšu instrumentu veidā. Laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa darbību digitālās pārveides jomā tiek finansētas no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī kā darbības programmā “Apvārsnis”, “Erasmus+”, ESI fondos un EEZ dotāciju shēmās. Plašāka informācija atrodama Zviedrijas Digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.