Dānija: pārskats par digitālajām prasmēm

Ievads

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2022. gada izdevumā Dānija ieņem piekto vietu starp 27 ES dalībvalstīm cilvēkkapitāla dimensijā ar 59,2 punktiem. Digitālo pamatprasmju un padziļināto prasmju līmenis ir augstāks nekā vidēji ES, un to uzņēmumu īpatsvars, kuri nodrošina IKT apmācību, ir stabils par aptuveni 30 % — par 10 procentpunktiem augstāks nekā vidēji ES. IKT speciālistu īpatsvars darbaspēkā ir 5,6 %. IKT absolventu īpatsvars ir stabils, pārsniedzot ES vidējo rādītāju par 1,5 procentpunktiem. Tomēr 58 % uzņēmumu, kas meklē IKT speciālistus, ziņo par grūtībām aizpildīt vakances.

Attiecībā uz savienojamības dimensiju Dānija ir ierindota pirmajā vietā ES. 95 % mājsaimniecību ir pieslēgtas ļoti augstas veiktspējas tīkliem un 74 % — optiskās šķiedras tīkliem. Dānijā ir viens no augstākajiem e-pārvaldes izmantošanas rādītājiem (93 % interneta lietotāju) un augsts atklāto datu rādītājs (91 %) salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (81 %).

Microsoft Digitālo nākotnes līgumu indekss mēra digitalizācijas līmeni 16 Eiropas valstīs, tostarp Dānijā. Indekss sniedz informāciju par valsts pašreizējo digitalizācijas stāvokli un nosaka visveiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās nepieciešami papildu centieni, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Digitalizāciju uztver 5 digitālās attīstības kategorijas: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Kopējais digitālās attīstības līmenis Dānijā ir 161, kas ir par 61 % augstāks nekā Viduseiropas un Austrumeiropas vidējais rādītājs. Dānija ieņem krietni virs vidējā līmeņa visās kategorijās, kopumā ierindojot otro punktu aiz Somijas.

Dānijas Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija (DSJC Danmark — digitālās nozares darbam)ir daudzu ieinteresēto personu apvienība, kuras uzdevums ir novērst digitālo prasmju trūkumu, veicināt mūžizglītību un izplatīt reālo praksi un produktu, pakalpojumu un resursu izmantošanu. Dānijas IT sabiedrība(Danskas IT) koordinē koalīcijas ieguldījumu, iniciatīvas, darbības un projektus. Koalīcijas locekļi ir akadēmisko aprindu un izglītības nozares, rūpniecības, publiskā un bezpeļņas sektora pārstāvji, kuru uzdevums ir apvienot, stiprināt un attīstīt Dānijas IT lietotāju un IT speciālistu prasmes un zināšanas un veicināt un atbalstīt IT jomās, kurās tā rada vērtību Dānijas sabiedrībai.

Pārskats par valsts stratēģijām un valstu iniciatīvām

Valsts stratēģijas

Dānijas valdība2022. gada maijā nāca klajā ar valsts digitalizācijas stratēģiju. Digitalizācijas stratēģija tika izveidota, pamatojoties uz ieteikumiem, ko 2021. gadā sagatavoja Dānijas valdības digitalizācijas partnerība. Dānija kā viena no digitāli attīstītākajām valstīm pasaulē izceļas ar digitālo iespēju izmantošanu. Risināt problēmu, kas saistīta ar tehnoloģisko risinājumu plašu ieviešanu, lai ikviens varētu gūt labumu. Pārvaldes digitalizācijas stratēģija aptver gan publisko, gan privāto sektoru. Stratēģijā iekļautie redzējumi ir šādi: Pastiprināta kiberdrošība un informācijas drošība; Saskaņots pakalpojums cilvēkiem un uzņēmumiem; Vairāk laika labklājībai, vairāk izmantojot jaunās tehnoloģijas; Lielāka izaugsme un digitālie MVU; Nākotnes digitālā veselības aprūpe; Zaļās pārkārtošanās paātrināšana, izmantojot digitālos risinājumus; Spēcīgs, ētisks un atbildīgs digitālais pamats; Dānija ir starptautiskās digitalizācijas centrā; un iedzīvotāji ir gatavi digitālai nākotnei.

Dānijas Digitālās izaugsmes stratēģija 2025. gadam tika publicēta 2018. gadā ar mērķi veicināt augsti kvalificētu speciālistu kopienas izaugsmi. Digitālo prasmju mērķi ir uzlabot bērnu digitālās prasmes, izmantojot tehnoloģiju izglītību pamatskolās un zemākā līmeņa vidusskolās, novērst prasmju neatbilstību un nodrošināt attiecīgu apmācību un prasmes, lai atbalstītu personu attīstību darba tirgū, un uzlabot piekļuvi prasmju apmācībai un programmām maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Pašreizējā kopīgā valdības digitālā stratēģija ir spēkā no 2022. līdz 2025. gadam, un tā aptver iniciatīvas, kas risina dažas no visnozīmīgākajām problēmām, ar kurām saskaras Dānijas sabiedrība, piemēram, darbaspēka trūkums, klimata pārmaiņu mazināšana un digitālā iekļaušana. Digitālajai sabiedrībai jābūt pieejamai ikvienam, un publiskajam sektoram ir jānodrošina, lai pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku būtu iespējas un spējas piedalīties.

Valsts kiberdrošības un informācijas drošības stratēģija 2022.–2024. gadam ir vērsta uz to, lai nodrošinātu drošas IKT darbības valdībā un kritiskajā infrastruktūrā, kā arī lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem dotu iespēju droši orientēties digitālajā jomā. Stratēģija konsolidē pašreizējos centienus, izmantojot dažādas iniciatīvas. Valdība laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam 34 iniciatīvām ir piešķīrusi kopumā 270 miljonus DKK (36 miljonus EUR), lai īstenotu stratēģiju un sagatavotu Dāniju kiberdraudu novēršanai.

Dānijas Valsts mākslīgā intelekta stratēģijā, kas publicēta 2019. gadā, ir izklāstīts, kā Dānija var būt līdere mākslīgā intelekta atbildīgā izstrādē un piemērošanā — par labu privātpersonām, uzņēmumiem un sabiedrībai. Stratēģija ir vērsta uz kopīgu ētisku un uz cilvēku vērstu pamatu mākslīgajam intelektam, pētniecībai un MI izstrādei, panākot uzņēmējdarbības izaugsmi, izstrādājot un izmantojot mākslīgo intelektu un izmantojot mākslīgo intelektu, lai piedāvātu pasaules līmeņa sabiedriskos pakalpojumus.

Valstu iniciatīvas

Ar atveseļošanas un noturības plānu Dānija plāno ieguldīt 25 % (382 miljonus EUR) no visa ANP budžeta (1,6 miljardi EUR) digitālajos pasākumos. Dānijas atveseļošanas un noturības plāns atbalsta digitālo pārkārtošanos, investējot mazo un vidējo uzņēmumu un publiskā sektora digitalizācijā. Nodokļu atvieglojumi mudinās Dānijas uzņēmumus paātrināt digitālās investīcijas, paplašināt platjoslas pārklājumu lauku apvidos un īstenot veselības aprūpes digitalizāciju. Mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijas programma atbalstīs mazāku uzņēmumu digitalizācijas centienus. Jauna digitālā stratēģija vēl vairāk digitalizēs publisko sektoru un sagatavos valsti nākotnes izaicinājumiem tādās jomās kā kiberdrošība un mākslīgais intelekts. Turklāt plāns mudinās valsts pārvaldes iestādes izstrādāt risinājumus personas datu saglabāšanai un atkalizmantošanai un palielinās publiskā un privātā sektora partnerību veicināto publisko inovāciju īpatsvaru. 

REDI digitālās integrācijas skola ir bezpeļņas programmēšanas skola vietējiem iedzīvotājiem un jaunpienācējiem, kuriem nav piekļuves digitālajai izglītībai, un tai ir vairākas vietas Vācijā, Dānijā un Zviedrijā.  Tehnoloģiju skolas pamatā bija pārliecība, ka katram cilvēkam ir tiesības (un jābūt iespējai) īstenot savu maksimālo potenciālu. Vienlaikus skola apkaro stereotipus par jaunpienācējiem Eiropā, palīdzot viņiem veidot, nodot un paplašināt viņu kvalifikāciju un prasmes digitālajā ekonomikā un palīdzot viņiem iegūt darbu ES tehnoloģiju jaunuzņēmumos.  

Kopš 2015. gada Digitālās pārvaldes aģentūra ir veicinājusi valsts mēroga digitālās iekļaušanas tīkla izveidi, kura galvenais mērķis ir atbalstīt un uzlabot digitāli problemātisku iedzīvotāju iespējas piedalīties digitālajā sabiedrībā.

Dānijas valdības digitālā akadēmija tika izveidota, lai nodrošinātu civildienesta ierēdņiem prasmes un rīkus, kas vajadzīgi, lai vadītu arvien digitālāku valsts pārvaldi.

Finansējuma iespējas

Finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālās kompetences, ir pieejamas aizdevumu, dotāciju un finanšu instrumentu veidā. Laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī kā “Apvāršņa”, “Erasmus+”, ESI fondu un EEZ dotāciju shēmu darbības. Plašāku informāciju varat atrast Dānijas Valsts digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.