Austrija: pārskats par digitālajām prasmēm

Ievads

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2022. gada izdevumā Austrija ierindojas 11. vietā cilvēkkapitāla kategorijā ar 51 punktu (ES vidējais rādītājs 45,7). Laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam valsts progress attiecībā uz DESI rādītājiem ir bijis vidējais gada relatīvais pieaugums 8 procentpunktu apmērā, kas pastāvīgi pārsniedz ES vidējo rādītāju.

Attiecībā uz cilvēkkapitālu saskaņā ar DESI ziņojumu Austrijas rādītāji gandrīz visos rādītājos ir labāki nekā vidēji ES, izņemot to uzņēmumu īpatsvaru, kuri nodrošina IKT apmācību, kas ir nedaudz zem ES vidējā rādītāja. Nodarbināto IKT speciālistu īpatsvars ir sasniedzis ES vidējo rādītāju; tas palielinājās no 4,3 % līdz 4,5 %. IKT speciālistu sieviešu īpatsvars ir ES vidējais rādītājs (19 % abās). Uzņēmumos, kas nodrošina IKT apmācību, Austrija ir nedaudz zemāka par vidējo rādītāju (18 % salīdzinājumā ar 20 % ES) un IKT absolventu skaits pārsniedz 4,4 % salīdzinājumā ar 3,9 %. Austrijas sniegums digitālo pamatprasmju jomā (63 % salīdzinājumā ar 54 % ES), digitālo pamatprasmju jomā (33 % pret 26 %) un satura radīšanas pamatprasmēs (75 % salīdzinājumā ar 66 %).

fit4internets veica pirmo reprezentatīvo aptauju — digitālo prasmju barometru, lai novērtētu digitālās prasmes Austrijā, pamatojoties uz DigComp 2.2 AT ar pašnovērtējumu un uz zināšanām balstītiem jautājumiem.  Apsekojums tika veikts 2022. gada aprīlī un maijā, un izlase tika stratificēta pēc dzimuma, vecuma un provinces gandrīz 4000 cilvēku, kas dzīvo Austrijā. Digitālo prasmju barometra rezultāti pirmo reizi sniedz detalizētu priekšstatu par Austrijas iedzīvotāju digitālajām zināšanām. Austrijas iedzīvotāju skaits uz zināšanām balstītos jautājumos vidēji bija no 40,8 % līdz 43,3 %. Vairāk nekā puse aptaujāto ir tikai 1. kompetences līmenī, kas nozīmē, ka viņi uz zināšanām balstītajā pārbaudījumā iegūst tikai nedaudz mazāk par 20 % no 100 %. Piektā daļa respondentu sasniedz līdz 40 % (2. kompetences līmenis).

Austrijas Nacionālā koalīcija (Allianz für Digitale Skills und Berufe) tika izveidota 2020. gada oktobrī, un to pašlaik vada Austrijas Federālā finanšu ministrija, un to atbalsta fit4internets, kas ir objektīva un neatkarīga asociācija ar valdības atbalstu, kurš ir arī Eiropas Digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas loceklis. Austrijas Nacionālās koalīcijas partneri ir gan publiskā, gan privātā sektora struktūras, piemēram, valdības aģentūras un uzņēmumi, kas īpaši koncentrējas uz digitālo pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi.

Pārskats par valsts stratēģijām un valstu iniciatīvām

Valsts stratēģijas

Iniciatīvā “Digitālā Austrija” ir izklāstīts redzējums un vērtības digitāli atbildīgai sabiedrībai. Austrijas digitālās rīcības plāns (Digitalen Aktionsplan Austria) tiek izstrādāts plašā ekspertu un ieinteresēto personu procesā, pastāvīgi paplašināts un konsekventi īstenots, radot jaunu izaugsmi, jaunas darbvietas un jaunas iespējas ikvienam Austrijā. Digitālā rīcības plāna mērķi ir šādi: padarīt “System Austria” izturīgu pret krīzi, palielināt konkurētspēju un Austrijas kā digitālās inovācijas reģiona pozīciju; datu mērķtiecīga izmantošana inovācijām; izstrādāt izglītību, apmācību, tālākizglītību kā digitālās konkurences priekšrocību; mērķtiecīga progresīvas digitālās pētniecības veicināšana; veicināt digitālo saziņu starp valsti un iedzīvotājiem.

Austrijas valdība 2021. gada septembrī publicēja stratēģiju “2030. gadamākslīgā intelekta misija Austrijā (AIM AT 2030)”, kas var palīdzēt sagatavot pamatu Austrijas ieguldījumam digitālās desmitgades mērķrādītāja sasniegšanā, proti, 75 % Eiropas uzņēmumu izmanto mākslīgo intelektu. “AT 2030 mērķis” ir trīs mērķi: plaša uz kopējo labumu orientēta mākslīgā intelekta izmantošana, Austrija kā pētniecības un inovācijas vieta MI jomā un tā konkurētspējas nodrošināšana, izstrādājot un izmantojot MI. Stratēģija ir arī cieši vērsta uz to, lai attīstītu “zaļo” mākslīgo intelektu, īstenojot to divās darbības jomās: “Uzticams mākslīgais intelekts”, kas ietver mākslīgā intelekta standartu un tiesiskā regulējuma izveidi; un “radīt ekosistēmas”, kas integrē MI izglītībā un apmācībā, tehnoloģiju nodošanu starp universitātēm, pētniecības institūtiem un uzņēmumiem un finansējumu uzņēmumiem, kas aptvers visu inovācijas ciklu.

Valstu iniciatīvas

53 % no Austrijas atveseļošanas un noturības plāna 3,5 miljardu EUR budžeta ir piešķirti digitālajai pārveidei. Piešķīrums 172 miljonu EUR apmērā ir paredzēts, lai atvieglotu piekļuvi digitālajai izglītībai, jo īpaši vidusskolēniem. Vēl viens būtisks faktors ir palielināt valsts platjoslas pārklājumu.  Turklāt 107 miljoni EUR no ANP tika izmantoti, lai izveidotu Quantum Austria — stratēģiju kvantu datošanas pētniecības un tehnoloģiju veicināšanai. Ar programmu tiks izsludināti projektu konkursi līdz 2026. gadam.

Taisnīga un vienlīdzīga skolēnu piekļuve digitālo pamatprasmju reformai radīs pamatnosacījumus un nodrošinās atbalsta pasākumus, lai visiem pamatskolas skolēniem nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi digitālajām pamatprasmēm. Tā ietver skolotāju apmācību darbavietā, lai uzlabotu viņu digitālās mācīšanas spējas, kā arī vairākas atbalsta darbības, kas veicina digitalizāciju skolās.  Šī reforma palīdzēs uzlabot dažādu skolu struktūru infrastruktūru, lai maksimāli izmantotu skolēniem piedāvātās digitālās ierīces. Turklāt reforma nodrošinās digitālus risinājumus, lai atvieglotu pedagoģisko un administratīvo apmaiņu, izmantojot portālu, kas konsolidē visas izglītības un administrācijas lietojumprogrammas. Līdz ar “Skolu digitalizācijas akta” stāšanos spēkā 2021. gadā reformas īstenošana norit labi un tiks pabeigta līdz 2025. gada vidum.

“Platjosla Austrija 2030” ir lielākais vienotais ieguldījums Austrijas atveseļošanas un noturības plānā.  891 miljons euro tiks izlietots ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu plašai pieejamībai līdz gigabitiem sekundē, lai cita starpā sniegtu labumu valsts iestādēm un uzņēmumiem, kas atrodas lauku reģionos un teritorijās ar unikālu sociālekonomisko virzītājspēku. Tiek pastāvīgi sasniegts galīgais mērķis līdz 2026. gada trešā ceturkšņa beigām nodrošināt platjoslas piekļuvi vismaz 50 % visu mājsaimniecību.

Sākot no 2022./2023. mācību gada, visiem 5.–8. klases skolēniem ir obligāti jāapgūst digitālā pamatizglītība (DigitaleGrundbildung). Šis temats cita starpā attiecas uz plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, informācijas apstrādes prasmēm, personas informācijas apstrādi un datu aizsardzību.

Izmantojot iniciatīvu,Digi Scheck“Federālā Darba un ekonomikas ministrija finansē mācekļiem paredzētus mācību kursus, kas stiprina viņu profesionālās un starpprofesionālās kompetences uz nākotni orientētās prasmēs digitalizācijas, klimata aizsardzības, ilgtspējas, enerģētikas un resursu pārvaldības un internacionalizācijas jomā kā daļu no duālās apmācības dotāciju veidā. No publiskā finansējuma tiks atbalstīti līdz 500 EUR par kursu, bet ne vairāk kā trīs kursi gadā.

Digitale kompetenzoffensive für Österreich (Digital Skills Offensive) īstenošana sākās 2023. gada februārī. Tā ietver kvalitatīvu digitālo pamatprasmju mācīšanu iedzīvotājiem vai dažādās darbības jomās, piemēram, IKT eksperti, izglītībā, iedzīvotāju vidū, uzņēmējdarbībā vai publiskajā sektorā. Mērķis ir mācīt visiem digitālās prasmes, pamatojoties uz Austrijas digitālo kompetenču modeli “DigComp 2.3 AT”. Starpdepartamentu digitālo prasmju ofensīva nodrošina spēku konsolidāciju un iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanu koordinētā stratēģijā, padarot austriešus digitāli piemērotus līdz 2030. gadam.

Finansējuma iespējas

Finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālās kompetences, ir pieejamas aizdevumu, dotāciju un finanšu instrumentu veidā. Laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī kā “Apvāršņa”, “Erasmus+”, ESI fondu un EEZ dotāciju shēmu darbības. Plašāku informāciju varat atrast Austrijas Atveseļošanas un noturības tīmekļa vietnes lapā, Digitālās Austrijas tīmekļa vietnē un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.