Horvātija: digitālo prasmju momentuzņēmums

Ievešana 

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2022. gada izdevumā Horvātija ieņem 9. vietu cilvēkkapitālā no 27 ES dalībvalstīm, un tās vērtējums ir 51,8. Laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam Horvātijas DESI rādītāji pieauga nedaudz vairāk nekā ES rādītāji.  

Saskaņā ar DESI ziņojumu 63 % Horvātijas iedzīvotāju ir vismaz digitālās pamatprasmes. 3,6 % darbinieku ir IKT speciālisti, bet, neraugoties uz IKT speciālistu piedāvājuma pieaugumu, 68 % Horvātijas uzņēmumu, kas pieņem darbā vai mēģina pieņemt darbā IKT speciālistus, joprojām ziņo par problēmām atrast piemērotus kandidātus. Tomēr to absolventu īpatsvars, kuri studē IKT Horvātijā (4,7 %), joprojām ir augstāks nekā vidēji ES (3,9 %). Valsts sniegums ir arī salīdzinoši augsts, kā arī sieviešu īpatsvars IKT speciālistu darbaspēkā (21 %). 

Microsoft digitālās nākotnes indekss mēra 16 Eiropas valstu, tostarp Horvātijas, digitalizācijas līmeni. Indekss sniedz datus par pašreizējo valsts digitalizācijas līmeni un atklāj veiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās ir jādara vairāk, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Digitalizācija tiek uztverta, izmantojot piecas digitālās attīstības kategorijas: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Horvātijas digitālās attīstības vispārējais līmenis ir 91, kas ir par 9 % zemāks nekā Viduseiropas un Austrumeiropas vidējais rādītājs. Salīdzinājumā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Horvātija ir ierindota virs vidējā līmeņa tikai cilvēkkapitāla ziņā, kas ievērojami pārsniedz iedzīvotāju digitālo prasmju vidējo rādītāju. Digitālajā nozarē, infrastruktūrā, uzņēmējdarbības un valdības kategorijās Horvātija ir tuvu vidējam rādītājam, bet joprojām ir zemāks par to. 

Horvātijā ir digitālo prasmju un darbvietu valsts koalīcija – Nacionalna Koalicija za digitalne vještine i Radna mjesta u Republici Hrvatskoj –, kuru 2018. gada decembrī izveidoja Horvātijas Darba devēju asociācija (CEA) ar 20 partneriem no akadēmiskajām aprindām un izglītības, rūpniecības, publiskā un bezpeļņas sektora un kuras galvenās prioritātes ir šādas: palielināt to digitālo speciālistu skaitu, kuri Horvātijā ir apmācīti, nodarbināti un kvalificēti digitālās jomas profesionāļi. 

Horvātijas Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija ir iesaistīta arī reģionālos izcilības centros profesionālās izglītības projektos, atbalstot kvalitātes nodrošināšanu, darba tirgus informāciju, darba devēju iesaistīšanos konsultāciju skolās un mācību programmu uzlabošanu. Horvātijas Valsts digitālo prasmju un darbvietu koalīcija tika minēta Horvātijas 2021. un 2022. gada DESI ziņojumos. 

Pārskats par valsts stratēģijām un valstu iniciatīvām 

Valsts stratēģijas 

Horvātijas valsts attīstības stratēģija ir valsts stratēģiskais rīcības plāns 2018.–2030. gadam, kura mērķis ir atbalstīt Horvātijas sabiedrības un ekonomikas divējādo digitālo un zaļo pārkārtošanos. Valsts stratēģijā ir izklāstītas četras stratēģiskas prioritāšu kopas: Ilgtspējīga ekonomika un sabiedrība, noturības pret krīzēm stiprināšana, zaļā un digitālā pārkārtošanās un līdzsvarota reģionālā attīstība. Stratēģijas nodaļā par zaļo un digitālo pārkārtošanos ir sniegts plašāks ieskats konkrētajās darbībās, kas plānotas, lai atbalstītu digitālo prasmju un darbvietu attīstību visiem iedzīvotājiem, darbaspēkam, izglītības nozarei, tostarp padziļinātām prasmēm digitālajiem ekspertiem. 

2022. gada decembrī tika publicēta Digitālā Horvātijas stratēģija laikposmam līdz 2032. gadam ar redzējumu par to, kā Horvātija uzlabosies digitālās pārveides rezultātā. Stratēģijā “Digitālā Horvātija” ir noteikti četri stratēģiskie mērķi četrās prioritārajās jomās: Attīstīta un inovatīva digitālā ekonomika (piemēram, atbalsts digitālās inovācijas centriem); Digitalizēta valsts pārvalde (piemēram, digitālo pakalpojumu un klientu atbalsta veicināšana iedzīvotāju vidū); VHCN tika ieviests, pieejams un apgūts (piemēram, veicināt ļoti ātrdarbīgu pakalpojumu ieviešanu) un attīstītas digitālās prasmes darbam un dzīvei digitālajā laikmetā ar prioritātēm palielināt IKT speciālistu skaitu darba tirgū, attīstīt iedzīvotāju digitālās prasmes darbam un dzīvei digitālajā laikmetā ar IKT palīdzību, digitālā pārkārtošanās, kas atbalsta izglītības un pētniecības sistēmas attīstību. Attiecībā uz stratēģisko mērķi “Attīstītas digitālās prasmes darbam un dzīvei digitālajā laikmetā” ir šādi: būt starp piecām valstīm DESI cilvēkkapitālā, palielināt nodarbināto IKT speciālistu īpatsvaru līdz 8 % un palielināt personu digitālās prasmes, lai tās būtu starp 5 labākajām ES valstīm.  

Horvātijas Republikas mākslīgā intelekta attīstības stratēģija joprojām tiek gatavota, taču Digitālās Horvātijas stratēģijā ir minēts, ka Nacionālajā mākslīgā intelekta attīstības plānā tiks noteikti plāni, kā palielināt mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanu, lai pārveidotu Horvātijas ekonomiku, pārsniedzot vienkāršu tehnoloģiju ieviešanu, lai rūpīgi izpētītu uzņēmējdarbības modeļus un ieviestu radikālus pasākumus produktivitātes palielināšanai un jaunu izaugsmes jomu radīšanai. Plāna mērķis ir: uzlabot pētniecību un izstrādāt inovācijas, lai ieviestu MI Horvātijas ekonomikā; attīstīt kompetences un cilvēkresursus; uzlabot piekļuvi datiem, digitālo infrastruktūru un drošību; izstrādāt ētisku un tiesisku regulējumu mākslīgā intelekta izmantošanai. 

Valstu iniciatīvas 

Horvātijas atveseļošanas un noturības plāns veicina Horvātijas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi ar 20,4 % no plāna kopējā piešķīruma. Pasākumos iekļauti:  palielināt publiskā sektora struktūru efektivitāti un pārredzamību; izveidot pārvaldības un koordinācijas struktūras, lai plānotu un īstenotu sabiedrības un valsts pārvaldes digitālo pārveidi un nodrošinātu valsts pārvaldes rīkus un tehnoloģijas, kas vajadzīgas, lai izstrādātu efektīvākus un kvalitatīvākus digitālos pakalpojumus, kas pielāgoti lietotāju vajadzībām.  

Valsts platjoslas pārklājuma investīciju palielināšanas mērķis ir palielināt elektronisko sakaru tīklu pieejamību teritorijās, kurās nav komerciālu interešu, nodrošinot gigabitu savienojamību mājsaimniecībām un uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem. Ieguldījumi platjoslā (EUR 133 miljoni) tiks izvērsti fiksētajos tīklos (VHCN) valstī, lauku un pilsētu teritorijās. Ar šīm investīcijām līdz 2023. gada septembrim būtu jāpiešķir atbalsts 20 projektiem platjoslas piekļuves infrastruktūras attīstīšanai un līdz 2026. gada jūnijam jāaptver vēl vismaz 100,000 mājsaimniecību baltajās NGA zonās ar platjoslas piekļuvi vismaz 100 Mbit/s lejupielādei (atjauninājama līdz 1 giga). 

Vaučeru ieviešanas zaļo un digitālo prasmju attīstīšanai mērķis ir palielināt darba ņēmēju nodarbināmību un labāk saskaņot darba tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, atbalstot mūžizglītību un jaunu prasmju, jo īpaši zaļo un digitālo prasmju, apguvi. Tā finansē tikai dalību izglītības programmās, kas izstrādātas, pamatojoties uz Horvātijas kvalifikāciju ietvarstruktūru (CROQF), un to īsteno ar akreditētu iestāžu starpniecību saskaņā ar jauno Pieaugušo izglītības likumu. Vaučerus izmanto gan darba ņēmēji, gan bezdarbnieki, lai gan īpaša uzmanība tiek pievērsta neaizsargātām grupām (ilgtermiņa bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīviem vai jauniešiem, kas nemācās vai nestrādā). 70 % no kopējā 40 miljonu EUR finansējuma tiek piešķirti programmām, kas saistītas ar zaļajām prasmēm, savukārt 30 % tiek piešķirti programmām, kas saistītas ar digitālajām prasmēm. Kopš shēmas darbības sākuma 2022. gada aprīlī ir apstiprināti vairāk nekā 9000 pieteikumu, un vairāk nekā 4200 atbalsta saņēmēju jau ir apmācīti. Mērķis ir līdz 2026. gada jūnija beigām saņēmējiem piešķirt 30,000 vaučerus, no kuriem vismaz 12,000 vajadzētu būt ilgstošiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīviem vai jauniešiem, kas nemācās vai nestrādā. 

Programma “Palielināt Horvātiju ar Google” ir sasniegusi ievērojamus rezultātus kopš programmas uzsākšanas 2017. gadā. Laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam programma “Google” ar programmu “Google” jau ir palīdzējusi 37.000 cilvēkiem visā Horvātijā iegūt digitālās prasmes, kas vajadzīgas, lai būtu pārliecināti darba pasaules dalībnieki. Laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam programma palīdzēja vēl 10.000 MVU izmantot digitālos rīkus, norādījumus un apmācību, paātrināt savu uzņēmumu digitālo pārveidi un pieņemt jaunas zināšanas un rīkus, lai atvieglotu to darbu un palīdzētu tiem atgriezties vēl spēcīgākos pēc krīzes. 

E -skolu programmas, ko atbalsta Horvātijas Akadēmiskais un pētniecības tīkls (CARNET), mērķis ir līdz 2023. gada septembra beigām digitāli pārveidot mācību un izglītības procesus visās Horvātijas skolās. Projekts “e-School” uzlabos skolu stratēģisko vadību, lai palielinātu to digitālo briedumu un stiprinātu skolotāju digitālās kompetences. Projekti nodrošinās uzticamu un drošu IKT vidi, kas piemērota skolu vajadzībām, un nodrošinās, ka visas skolas ir savienotas ar ātrdarbīgu internetu. Horvātija ir arī izstrādājusi stratēģisku satvaru skolu un skolu izglītības digitālajai briedumam Horvātijas Republikā (2030. gads). Šis stratēģiskais satvars pirmo reizi tika publicēts 2020. gadā, un pašlaik tā darbības tiek finansētas no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un valsts budžeta līdzekļiem. 

Nākotnes skola (Škola budućnosti) ir iniciatīva, kas saista skolas ar tehnoloģiju nozari. Projekti, kas ilgs līdz 2025. gadam, izraudzītajās skolās nodrošina praktisku darbu ar tehnoloģiju projektiem. Turklāt notiek ikgadējas tehnoloģiju konferences un tiešsaistes darbaudzināšanas programma. 2021./2022. gada izaicinājums bija vērsts uz mākslīgā intelekta sarunbotu izstrādi, un 2022./23. gadā mērķjomas ir mākslīgais intelekts, robotika un zaļās tehnoloģijas. Līdz šim projekts ir sasniedzis vairāk nekā 4000 skolēnu vairāk nekā 200 skolās. 

Finansējuma iespējas 

Finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai atbalstītu indivīdu un organizāciju digitālās kompetences, ir pieejamas aizdevumu, dotāciju un finanšu instrumentu veidā. Laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa darbību digitālās pārveides jomā tiek finansētas no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī kā darbības programmā “Apvārsnis”, “Erasmus+”, ESI fondos un EEZ dotāciju shēmās. Plašāka informācija atrodama Horvātijas Digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.