Polija: digitālo prasmju momentuzņēmums

Ievešana

Attiecībā uz cilvēkkapitāla dimensiju Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2022. gada izdevumā Polija ieņem 24. vietu starp 27 ES dalībvalstīm, un tas ir zemāks par ES vidējo rādītāju. Tikai 43 % cilvēku vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes, salīdzinot ar 54 % ES, un tikai 21 % iedzīvotāju digitālās prasmes pārsniedz pamatlīmeni. Polija iegūst 57 % no digitālā satura radīšanas pamatprasmēm, kas ir zem ES vidējā rādītāja 66 %. IKT speciālisti un IKT speciālisti veido mazāku Polijas darbaspēka daļu nekā vidēji ES. Pašlaik 3,7 % no visiem absolventiem Polijā ir galvenie IKT darbinieki. Neraugoties uz to, mazāk nekā piektā daļa (18 %) Polijas uzņēmumu nodrošināja specializētu IKT apmācību saviem darbiniekiem.

Microsoft digitālās nākotnes indekss mēra 16 Eiropas valstu, tostarp Polijas, digitalizācijas līmeni. Indekss sniedz informāciju par pašreizējo stāvokli valsts digitalizācijā un identificē gan tās veiksmīgākās, gan vismazāk attīstītās jomas. Digitalizācijas līmeni mēra piecās digitālās attīstības kategorijās: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Polijas digitālās attīstības kopējais rādītājs ir 98, kas ir nedaudz zem Viduseiropas un Austrumeiropas vidējā rādītāja 100.  

Polijas Digitālo prasmju plaša alianse (koalīcija) (Szerokie Porozumienie na Rzecz Umiejętności Cyfrowych w Polsce) ir neformāla, brīvprātīga nevalstisko organizāciju, akadēmisko iestāžu, reģionālo valdību, profesionālo organizāciju un uzņēmumu koalīcija, kas atbalsta tās mērķus un strādā, lai tos sasniegtu.

Koalīcija cenšas izveidot sinerģiju starp dažādām īstenotām iniciatīvām, vākt datus par paraugpraksi un izplatīt tos dažādās vidēs, tostarp tajās, kuras digitālā pārveide neietekmē. Koalīcija palīdz uzlabot piekļuvi zināšanām un informācijai plašākā mērogā, palielinot informētību par ieguvumiem un apdraudējumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju.

Pārskats par valsts stratēģijām un valstu iniciatīvām

Valsts stratēģijas

Polijas Ministru padome 2023. gada februārī pieņēma rezolūciju par valdības programmas “Digitālās kompetences attīstības programma” (Program Rozwoju Kompetencji Cyfrowych) izveidi. Programmas galvenais mērķis ir pastāvīgi paaugstināt digitālo kompetenču līmeni, sniedzot ikvienam iespēju tās attīstīt atbilstoši savām vajadzībām, ņemot vērā visus dzīves posmus gan parasto digitālo tehnoloģiju lietotāju, gan IKT speciālistu vidū. Digitālo kompetenču attīstības programmu veido darbības, ko esam piešķīruši piecām digitālo kompetenču attīstības prioritātēm: digitālās izglītības attīstība; nodrošināt ikvienam iespēju attīstīt digitālās kompetences; atbalsts darba ņēmēju digitālajām kompetencēm; padziļinātu digitālo kompetenču attīstīšana; darbības pārvaldības un koordinācijas stiprināšana digitālo kompetenču attīstības jomā.

Polijas Republikas kiberdrošības stratēģijā 2019.–2024. gadam ir noteikti stratēģiskie mērķi un atbilstoši politikas un regulatīvie pasākumi, kas jāīsteno, lai nodrošinātu informācijas sistēmu, pamatpakalpojumu sniedzēju, kritiskās infrastruktūras operatoru, digitālo pakalpojumu sniedzēju un publiskās pārvaldes iestāžu noturību pret kiberdraudiem. Stratēģijas galvenais mērķis ir palielināt noturību pret kiberdraudiem un informācijas aizsardzības līmeni visās nozarēs, tostarp publiskajā, militārajā un privātajā sektorā. Informācijas drošību uzlabos arī zināšanu un paraugprakses izplatīšana iedzīvotāju vidū.

Valstu iniciatīvas

Polijas atveseļošanas un noturības plāns atbalsta digitālo pārkārtošanos ar investīcijām 420 miljonu EUR apmērā, lai digitalizētu valsts pārvaldi, piemēram, digitalizējot rēķinu izrakstīšanu un administratīvās procedūras, kas saistītas ar būvniecību un telpisko plānošanu. 2,6 miljardi eiro tiks atvēlēti tam, lai Polijā nodrošinātu piekļuvi ātrdarbīgam internetam un 5G tīkla izvēršanai.

Plānā ir iekļautas arī reformas izglītības digitalizācijai un investīcijas 1,4 miljardu EUR apmērā skolu digitālajā infrastruktūrā un aprīkojumā, kā arī skolotāju digitālajās prasmēs. Valsts kiberdrošības spēju stiprināšanai ir paredzētas transformatīvas reformas un investīcijas 443 miljonu EUR apmērā.

Saskaņā ar plānu Polijas skolas saņems modernu multivides aprīkojumu, ko izmantos skolotāji un skolēni, tostarp 1,2 miljonus klēpjdatoru, ātrdarbīgus interneta savienojumus un laboratorijas STEM un mākslīgā intelekta jomā. Tādējādi plāns nodrošinās, ka visām pamatskolām un vidusskolām Polijā ir vienlīdzīga piekļuve digitālajām mācību tehnoloģijām.

Lekcja: Ienāktar Orange fonda atbalstu, palīdzot attīstīt digitālās prasmes un novērst digitālo atstumtību, izmantojot tādas programmas kā Mega misija vai #Superkoderzy. Orange fonds veica arī citas izpratnes veicināšanas un izglītošanas kampaņas, kurās piedalījās vairāk nekā 0,5 miljoni bērnu.

Projekta “Szansa— nowe możliwości dla dorosłych” (A Chance — Jaunas iespējas pieaugušajiem) galvenais mērķis ir atbalstīt pieaugušo digitālās pamatprasmes, piemēram, izpratni un informācijas radīšanu, matemātisko argumentāciju, digitālās prasmes un sociālās kompetences. Pieaugušos ar zemāku izglītības līmeni atbalstīja individualizēti modeļi, kas izstrādāti, reaģējot uz atklātu konkursu.

Finansējuma iespējas

Finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai atbalstītu indivīdu un organizāciju digitālās kompetences, ir pieejamas aizdevumu, dotāciju un finanšu instrumentu veidā. Laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa darbību digitālās pārveides jomā tiek finansētas no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī kā darbības programmā “Apvārsnis”, “Erasmus+”, ESI fondos un EEZ dotāciju shēmās. Plašāka informācija atrodama Polijas atveseļošanas un noturības tīmekļa vietnes lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.