Francija: pārskats par digitālajām prasmēm

Ievads 

Attiecībā uz cilvēkkapitālu Francija ierindojas 12. vietā starp 27 ES dalībvalstīm 2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) izdevumā — 49,9 punkti salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 45,7. Attiecīgi 62 % un 31 % iedzīvotāju ir pamata un virs pamata digitālās spējas, kas ir virs ES vidējā rādītāja. IKT speciālistu nodarbinātības līmenis, kas ir 4,5 %, ir tāds pats kā ES vidējais nodarbinātības līmenis, proti, 4,5 %, un 2021. gadā speciālistu sieviešu īpatsvars nedaudz palielinājās līdz 21 %. 76 % Francijas iedzīvotāju var radīt digitālo saturu, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju — 66 %. Laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam to uzņēmumu īpatsvars, kuri piedāvā IKT apmācību, samazinājās par 6 procentpunktiem — no 15 % no visiem uzņēmumiem līdz 20 %, kas atbilst ES vidējam rādītājam. IKT absolventu īpatsvars kopš 2018. gada pastāvīgi palielinās, 2020. gadā sasniedzot 3,9 %. 

France Stratégie 2022. gadā publicēja analīzes piezīmi par prasmju kartēšanu pa profesijām, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm, jo tās ir iekļautas gan tehniskajās prasmēs (specifiskās profesionālajās situācijās), gan visu profesiju transversālajās prasmēs. Datora izmantojums ir mazs zinošo un mazkvalificētu darbinieku vidū, bet augsti kvalificētu speciālistu, vadītāju un tehniķu vidū. 56 % IT tehniķu un inženieru ir vajadzīgas programmēšanas prasmes; 99,9 % izmanto biroja automatizācijas prasmes un 100 % ziņo, izmantojot galddatoru vai klēpjdatoru. 82 % darbaspēka izmanto biroja prasmes. Nodarbinātajiem Francijas pilsoņiem ir labākas digitālās prasmes nekā vidēji Francijas pilsoņiem. Nedaudzām digitālajām profesijām, proti, datortehniķiem un inženieriem, ir vajadzīgas sarežģītas datorprasmes (programmēšana), taču šīs prasmes joprojām nav plaši izplatītas pārējās profesijās, kas var liecināt par digitālo tehnoloģiju mērenu ieviešanu ekonomikā. 

Francijas Digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas, ko izveidoja 2017. gada septembrī, mērķis ir apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc digitālās pratības Francijā un atbalstīt tādu digitālo prasmju attīstību, kas ir kļuvušas būtiskas, lai viegli piekļūtu darba tirgum. Francijas Nacionālā koalīcija, ko vada un koordinē MEDEF, apkopo esošās kompetences, iniciatīvas un paraugpraksi digitālo prasmju jomā, kā arī konkrētas darbības visā valstī.  

Francija iesaista ieinteresētās personas prasmju attīstības pasākumos kā daļu no nodarbinātības un prasmju attīstības saistību (EDEC) nolīgumiem. Publiskais un privātais sektors ir parakstījuši vairākas partnerības (Engagement développement de l’emploi et des compétences —EDEC) digitālās pārveides jomā, ļaujot dalībniekiem iesaistīties proaktīvās un prognozējošās darbībās. Viens no 2022. gada piemēriem ir partnerība “Digitālā prognozēšana 2025” (EDECProspective Numérique 2025), ko izveidoja finanšu pakalpojumu un konsultāciju nozaru pārstāvji, lai analizētu pārmaiņas šajās nozarēs, prognozētu vajadzību pēc digitālajām prasmēm un ļautu darbiniekiem pielāgoties. 

EDEC izvirzītie mērķi ir šādi: Veikt perspektīvas pētījumus, lai prognozētu profesiju un prasmju attīstību; Tādu operatīvo darbību īstenošana, kas ļauj profesionālajām organizācijām pielāgot savus GPEC, apmācības un sertifikācijas instrumentus; Strādājošo karjeras iespēju nodrošināšana: stiprināt viņu nodarbināmību, atvieglot karjeras vadību, racionalizēt pieņemšanu darbā un nodrošināt mobilitāti; Stiprināt sociālos uzņēmumus un MVU, apzināt prasmju attīstības vajadzības, sagatavot un apvienot prasmes un konsolidēt kvalitatīvu sociālo dialogu par nodarbinātības/apmācības jautājumiem. 

Pārskats par valsts stratēģijām un valstu iniciatīvām 

Valsts stratēģijas 

Stratégie du numérique pour l’éducation 2023.–2027 (Digitālā stratēģija izglītībai 2023.–2027. gadam), ar ko iepazīstināja 2023. gada janvārī, ir balstīta uz virkni pasākumu, kuru mērķis ir stiprināt studentu digitālās prasmes un paātrināt digitālo rīku izmantošanu studentu panākumiem. Stratēģijas pamatā ir četras asis, un katrai no tām ir vairākas galvenās darbības:  

• Apņēmīga ekosistēma, kas kalpo kopīgai valsts politikai;  

• Digitālā izglītība, kas attīsta pilsoniskumu un digitālās prasmes 

• Izglītības kopiena, ko atbalsta ar pamatotu, ilgtspējīgu un iekļaujošu digitālo piedāvājumu 

• Jauni noteikumi par ministrijas informācijas sistēmu tās lietotāju vajadzībām 

Pirmajā posmā lastratégie nationale pour l’intelligence Artificielle ( Valsts stratēģija mākslīgā intelekta jomā) centās padarīt Franciju par vienu no pasaules līderiem šajā zinātnes disciplīnu un svarīgu informācijas apstrādes tehnoloģiju kopumā. Sākotnēji tam laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam tika piešķirti gandrīz 1,5 miljardi EUR, lai veicinātu starpdisciplināru mākslīgā intelekta institūtu tīkla izveidi un attīstību, atbalstītu mākslīgā intelekta izcilības katedras, finansētu doktorantūras programmas un investīcijas publisko pētniecības iestāžu datošanas spējās, mākslīgā intelekta pētniecības veicināšanā. Otrais posms tika uzsākts 2021. gadā, lai palielinātu šajā jomā apmācīto talantu skaitu un paātrinātu pētniecības un izstrādes potenciālu attiecībā uz ekonomiskiem panākumiem. Paredzams, ka nākamajos piecos gados mākslīgajam intelektam otrajā posmā tiks piešķirti kopā 2,22 miljardi EUR, tostarp 1,5 miljardi EUR no publiskā finansējuma un 506 miljoni EUR privātā līdzfinansējuma. Šā otrā posma mērķis ir izplatīt mākslīgā intelekta tehnoloģijas visā ekonomikā, vienlaikus atbalstot attīstību un inovāciju noteiktās prioritārās jomās, tostarp iegultajā mākslīgajā intelektā, uzticamajā mākslīgajā intelektā un mākslīgajā intelektā, kas kalpo ekoloģiskajai pārejai. 

Francija 2030. gadā ir ieguldījusi 54 miljardus eiro uzņēmumos, skolās, universitātēs, pētniecības organizācijās, lai palīdzētu tiem pilnībā gūt panākumus pārejā. Francija 2030. gadam ir definēta ar diviem transversāliem mērķiem, proti, 50 % no saviem izdevumiem veltīt ekonomikas dekarbonizācijai un 50 % — jaunajiem dalībniekiem, kas ir inovācijas nesēji, neradot nelabvēlīgus izdevumus videi. Francijas 2030. gada mērķi ir labāka ražošana, labāka dzīve un labāka izpratne par pasauli. 

Valstu iniciatīvas 

Francijas atveseļošanas un noturības plānā (ANP) digitālajai pārejai ir piešķirti 8,4 miljardi EUR jeb 21,3 %. Francija ieguldīs 1,8 miljardus eiro kritiski svarīgu digitālo tehnoloģiju, tostarp kiberdrošības, kvantu datošanas un mākoņdatošanas, izstrādē un ieviešanā. Būtiskas investīcijas ir arī primāro un sekundāro iestāžu digitalizācija, izmantojot digitālo aprīkojumu (EUR 131 miljons), un pastāvīga sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. Līdz 2025. gadam 100 % mājsaimniecību būs piekļuve ļoti ātrdarbīgiem tīkliem (100 % optiskās šķiedras-mājas), pateicoties 240 miljonu euro investīcijām ātrdarbīgā platjoslā visā teritorijā. 

Digitālā iekļautība — digitālo konsultantu ANP iniciatīvas mērķis ir uzlabot Francijas iedzīvotāju digitālās prasmes ar humānu, interaktīvu atbalstu, apmācot un pieņemot darbā 4000 papildu digitālo konsultantu plašai sabiedrībai. Digitālos konsultantus norīko vietējās pašvaldībās, NVO vai sociālajos uzņēmumos, kas veicina sociālo iekļaušanu (piemēram, pilsētu domēs, bibliotēkās, veco ļaužu namos, aprūpes namos, sociālās rīcības centros un vietējās apvienībās). Programma atbalsta to sākotnējo un turpmāko apmācību, lai piedāvātu kvalitatīvus pakalpojumus atbalstītajiem cilvēkiem.   

PIX ir 2016. gadā izveidota iniciatīva, kuras mērķis ir novērst digitālo plaisu un uzlabot pēc iespējas plašākas auditorijas digitālās prasmes, izmantojot bezmaksas un vispārēji pieejamu tiešsaistes platformu. Pix platforma ir tīmekļa pakalpojums, kas paredzēts, lai novērtētu, audzētu un sertificētu digitālās prasmes Francijā, Beļģijā un Eiropā. Pēc sešiem pastāvēšanas gadiem tā palīdz vairāk nekā 4,5 miljoniem skolēnu ik gadu uzlabot savas digitālās prasmes, izmantojot izklaides un sarežģītus testus, savukārt skolotāji uzrauga arī skolēnu digitālo pratību. PIX+ÉDU tika ieviesta 2022. gadā kā sertifikācija skolotājiem, kuriem jau ir ierasta prakse un kuri vēlas uzlabot savas profesionālās prasmes, kas saistītas ar digitālo tehnoloģiju pedagoģisko izmantošanu klasē un kopā ar skolēniem. 

Finansējuma iespējas 

Finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālās kompetences, ir pieejamas aizdevumu, dotāciju un finanšu instrumentu veidā. Laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī kā “Apvāršņa”, “Erasmus+”, ESI fondu un EEZ dotāciju shēmu darbības. Plašāku informāciju varat atrast Francijas atveseļošanas un noturības plāna lapā rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.